Kādai "X stundai" Latvija ir gatava?

3. februārī Neatkarīgajā tika publicēta intervija ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Ministrs izteicās par rīcību iespējamās X stundas gadījumā. X stunda ir termins, ar kuru Latvijā tiek diplomātiskā formā nomaskēts iespējamais Latvijas un Krievijas militārais konflikts.

Artis Pabriks: «...mēs neizslēdzam situāciju, ka uz kādu laiku daļa Latvijas teritorijas var nokļūt pretinieka rokās. Taču mēs skaidri apzināmies, ka mūsu pretošanās neapstāsies pie tā, ka šī teritorija nokļuvusi pretinieka rokās. Šī teritorija joprojām būs pretiniekam bīstama.» Ministrs uzskata, ka kritiskas būs tikai 72 stundas, kuru laikā «nebūs elektrības, nebūs ūdens, nebūs siltuma, nebūs nekā…». Tāpēc aizsardzības ministra nostāja ir: «Jābūt gataviem jebkurā momentā. X stunda var pienākt, nevajag dzīvot ilūzijās.»

Kopumā Latvijas valsts jau vairākus gadus milzīgus resursus - divus procentus no IKP - novirza aizsardzības vajadzībām. Lielāko tiesu šie resursi tika izmantoti, lai sagatavotos iespējamai agresijai no austrumu puses. Nenoliedzot, ka Latvijas atrašanās Krievijai kaimiņos ir paaugstināts drošības riska faktors, tomēr pat aizsardzības ministrs izteicās, ka apdraudējuma līmenis ir zems. Ļoti ticami, ka Latvija tērē milzīgus resursu tādam X stundas scenārijam, kāds nekad nepienāks. Spriežot pēc procesiem, kas norisinās ar Krieviju saistītajās Latvijas ekonomikas nozarēs - transporta loģistikas pakalpojumu eksportā u. c., ir pamats uzskatīt, ka Krievija ir izslēgusi Latviju un Baltiju no savu stratēģisko ekonomisko interešu sfēras. Līdz ar to ir daudz lielāka varbūtība, ka iespējamā Krievijas un NATO attiecību saasinājuma gadījumā pret Latviju un Baltiju varētu tikt īstenota nevis militāra operācija, bet gan propagandiska rakstura darbības, lai globāli informatīvi kompromitētu Latvijas (Baltijas valstu) valdību, politiku vai valstiskumu. Atgādināsim, kādi ir militāri politiskās stratēģijas pamati, kurus īsteno Krievijas vara vismaz beidzamos desmit gadus. Krievijas stratēģija visumā atbilst tiem stratēģijas pamatiem, kas izklāstīti ķīniešu ģenerāļa, militārās stratēģijas teorijas aizsācēja Suņdzi (453.-403. p.m.ē.) darbā Kara māksla: «Ja pratīsi uzbrukt pareizajā vietā, tad pretinieks nezinās, kuru vietu viņam būtu īpaši jāaizsargā, bet kuru vietu ne... Parādi, ka dodies uz vietām, kuras pretinieks aizsargā, bet dodies uz vietām, kuras nav aizsargātas. Vari būt drošs par uzvaru, ja uzbruksi vietās, kuras nav aizsargātas.»

Ja Krievijas militāri politiskās stratēģijas plānotāji ir pilnīgi muļķi (kā to brīžiem apgalvo vietējie Latvijas eksperti), tad, plānojot darbības pret saviem pretiniekiem, Krievija nākotnē īstenos tieši tādu pašu darbības scenāriju kā Krimā 2014. gadā. Ja Krievijas militāri politiskās stratēģijas plānotāji nav pilnīgi muļķi, tad viņi, iespējams, konflikta saasinājuma laikā noteikti neatkārtos 2014. gada scenāriju, bet realizēs pasākumus, kurus no viņiem negaida. Manuprāt, Krievijas īstenotā ekonomisko interešu pārcelšana ārpus Ukrainas un Baltijas valstu virziena ir tas pasākumu komplekss, kuram Latvija īsti negatavojās, jo cītīgi tērēja savus resursus, lai gatavotos konflikta scenārijam, kas, visticamāk, nekad netiks īstenots. Līdz ar to Latvija nesagatavoja savu valsti un sabiedrību scenārijam, kuru Krievija var īstenot ilgtermiņā. Tūkstošiem cilvēku atlaišana no darba transporta nozarē 2020. gadā ir jāuzskata par pirmo Krievijas uzvaru pilnīgi cita scenārija hibrīdkarā - Baltijas norobežošanā no Krievijas ekonomisko interešu telpas. Lai pārvarētu jaunās grūtības un izaicinājumus, iespējamam partizānu karam izveidotās bāzes, kā arī brošūras par rīcību X stundas gadījumā nelīdzēs.

Diemžēl šā gada notikumi Ķīnā sniedza nepārprotamu signālu, ka X stunda, kurai vajadzētu būt gatavai ikvienai valstij, var iestāties jebkurā brīdī un pilnīgi nesaistīti ar ģeopolitisko spēku līdzsvaru un visu ģenerāļu plāniem par iespējamiem militāriem konfliktiem. Sekas, kuras izraisīs ļoti bīstamas epidēmijas aizsākums, nelielās valstīs pārspēs jebkuru Aizsardzības ministrijas brošūru ieteikumu līmeni, par to, ka būtu jāiztur tikai 72 stundas. Ja nelielu valsti skars tāda paša mēroga epidēmija, kāda tagad plosās Uhaņā (Ķīna), tad tas nozīmēs, ka lielās pilsētas vai pat visa valsts nonāks karantīnā un nevis uz 72 stundām, bet uz laiku no karantīnas sākuma līdz brīdim, kad pēc pēdējā inficēšanās gadījuma būs pagājušas divas nedēļas. Izsludinot karantīnu nelielā valstī, tās kaimiņu zemes slēgs sauszemes robežu, aviosabiedrības pārtrauks lidojumus utt. Tūkstošiem cilvēku būs jādzīvo stingri limitētā teritorijā, ar ierobežotiem resursiem un ierobežotām pārvietošanās iespējām vairākas nedēļas un pat mēnešus. Nelielai valstij ar pašas spēkiem būs jānodrošina medicīna, kārtība, karantīnas ievērošana, cilvēku apgāde ar minimāli nepieciešamo utt. Hibrīdkaram sagatavotās bāzes nedos neko. Šādos apstākļos vienīgais patiesi efektīvais instruments, un to pierādīja epidēmijas ierobežošana Ķīnā, ir armija, kuras personālsastāvs ir gatavs šādam darbam. Ķīnā armija nodrošina pasākumus, lai ierobežotu cilvēku pārvietošanos, nodrošina karantīnas reģionu apgādi, Ķīnā militārā medicīna ir mobilizēta, lai samazinātu slodzi civilajam sektoram utt.

Manas lielākās bažas ir par to, ka Latvijas bruņotie spēki tiek sagatavoti tikai vienam X stundas scenārijam un pretdarbībai tikai pret vienu iespējamo pretinieku, bet nav sagatavoti citiem iespējamiem X stundu variantiem.