Kur "X stundas" gadījumā likt mājdzīvniekus?

Šobrīd dažādās interneta vietnēs cilvēki ir nonākuši neziņā par to, kā rīkoties kara gadījumā ar mājdzīvniekiem. Kur viņus atstāt? Ņemt līdzi vai nodot kādām nevalstiskām organizācijām, kas parūpēsies par tavu mīluli? Šobrīd nav nevienas skaidras rīcības, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Vai X stundā, cilvēkiem dodoties uz drošu patvērumu, vai nu tās būtu patvertnes vai kādas citas vietas, drīkst ņemt līdzi mājdzīvniekus? Spriežot pēc Facebook sāktās diskusijas, kur kāds acīgāks cilvēks pievērsa uzmanību Aizsardzības ministrijas izstrādātajam 72h plānam, patvertnēs mājdzīvnieki būs liegti.

Mairita Riekstiņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja komentē: “Konkrētas kārtības, ka visus dzīvniekus jāved uz kādu konkrētu patversmi, vai kāda cita kārtība - tādu nav. Dzīvnieku īpašnieku pienākums arī šajos gadījumos saglabājas - viņi ir atbildīgi par šiem dzīvniekiem, nedrīkst pakļaut ne sāpēm, ne ciešanām, novēršot viņu savainošanās iespējas. Īpašniekiem ir jārod iespēja atstāt pie kāda cilvēka, kas var uzņemties šo atbildību.”

Skaidrs, ka X stundas brīdī vienu rīcības formulu nevar pielietot, bet ir jāzina, ko sagaidīt. Skaudri, bet ukraiņi to zina un, tāpēc “360TV ZIŅneši” jautā Ukrainas veterinārajai komandai “Zoopatruļa”, kas specializējas kaķu un suņu aprūpē kara laikā. Viņi jau ir izglābuši tūkstošiem četrkājaino draugu.

“Kad sākas aktīva karadarbība, laika ir ļoti maz, burtiski dažas minūtes. Vajag ļoti ātri paņemt visu nepieciešamo un tajā brīdī kaķis vai suns nobīstas, paslēpjas un saimnieki nevar atrast. Šādos gadījumos saimnieki pēc drošas uzturēšanās vietas atrašanas vēršas pie dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kas specializējas dzīvnieku evakuācijā no karadarbības un pelēkajām zonām. Protams, ir situācijas, kad cilvēki aizbrauc un savus mīluļus līdzi neņem. Jā, diemžēl arī šādas situācijas ir, un tas ir skumji,” stāsta Ukrainas “Zoopatruļas” pārstāvis.

Latvijā patvertnes ir diezgan mazā skaitā, nemaz nerunājot par to tehnisko stāvokli. Kā atzina kādā intervijā VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers - sanāk situācija, ka dzīvnieks aizņem vietu patvertnē un mēs nezinām, kā viņš var uzvesties, jo patvertnē var būt daudz cilvēku un šis dzīvnieks var būt papildus apdraudējums tiem, kas jau atrodas patvertnē.

Tikmēr Ukrainā drīkstot ņemt mājdzīvniekus līdzi, bet ar noteikumiem: “Protams, cilvēki dodas uz patvertnēm ar saviem mājdzīvniekiem. Saskaņā ar Ukrainas likumdošanu, ir atļauts, bet jāievēro drošības noteikumi. Tas nozīmē, ka kaķiem, maziem suņiem, eksotiskiem dzīvniekiem ir jāatrodas pārvadājuma somā un suņiem jābūt ar uzpurni. Cilvēki diezgan pozitīvi vērtē to, ka uz patvertnēm nāk ar saviem mīluļiem.”

Jautājot Latvijas vietējai patversmei, vai būtu iespēja pie viņiem atstāt dzīvnieku vai kādā citā dzīvnieku patversmē, atbilde ir noraidoša.

“Vai tas būtu risinājums mūsu valstī? Noteikti nē. Ja mēs zinām, ka šobrīd lielākā daļa patversmju ir pārpildītas, tad kā mēs varēsim pasargāt šo dzīvniekus? Tad ar ko viņi būtu citādāk pasargāti šeit, nevis manā dzīvoklī? Nu nekādi!” komentē Astrīda Kārkliņa, dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja.

Vairāk skaties video!