Kāpēc Ukrainai tomēr nācās piedzīvot to, no kā mums izdevās izbēgt? Uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tās bija pavisam citas pakāpes likmes.
Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā, atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Stīvens Bīgans uzskata, ka prezidents Donalds Tramps kļūdās par Krievijas līderi. "Vladimirs Putins nevēlas sarunas. Vladimirs Putins vēlas Ukrainu," intervijā “LRT.lt” saka republikānis ar iespaidīgu diplomātisko pieredzi.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Krievijas opozīcijas līderis Garijs Kasparovs apliecinājis, ka miera līguma noslēgšanas iespējas starp Ukrainu un Krievijas Federāciju ir praktiski nulle.
Donalda Trampa iniciatīva izveidot "Miera padomi" negaidīti pārvērtās par diplomātisku slazdu Maskavai, no kura tagad nav izejas. Tā sauktās Miera padomes izveide, ko ierosināja Donalds Tramps, ir kļuvusi par politisku slazdu Kremlim. Neskatoties uz ārēju pieklājīgu ielūgumu, Maskava nonāca ārkārtīgi neizdevīgā situācijā, raksta britu izdevums “The Times”.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, komentējot Abū Dabī gaidāmās Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju trīspusējās sarunas, uzsvēris, ka Krievijas nostāja visiem ir labi zināma - Ukrainas karaspēkam jāatstāj Donbasa teritorijas, ko krievi četru gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien Davosā paziņojis, ka viņiem bijusi laba saruna, un aicinājis Krieviju izbeigt tās uzsākto uzsākto karu pret Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis, ka saņēmis no ASV uzaicinājumu pievienoties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajai Gazas Miera padomei, taču norādīja, ka nevar iedomāties sadarbību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu šajā institūcijā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pa diplomātiskajiem kanāliem no ASV saņēmis uzaicinājumu piedalīties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajā Gazas Miera padomē, pirmdien paziņojis Kremlis.
Ukraina nekad nav bijusi un nebūs šķērslis mieram, ceturtdien ikvakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tādējādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka Zelenskis esot šķērslis miera vienošanās noslēgšanai.
“No vienas puses, mēs vienmēr varam teikt, ka esam lielu pārmaiņu priekšā. Šis teikums var skanēt daudzos brīžos, bet šobrīd man ir sajūta, ka tiešām mēs tā varam teikt, un atsevišķas personības pasaules politikā, pirmām kārtām Tramps (ASV prezidents Donalds Tramps) un mazākā mērā Putins (Krievijas prezidents Vladimirs Putins), izaicina pastāvošo kārtību,” TV24 sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, vēstures zinātņu doktors Toms Ķikuts.
2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”
“Šis ir Putina karš. Viņam Ukraina šobrīd ir kā smags čemodāns bez roktura, panest grūti, bet pamest nedrīkst. Kad aizies Putins, tad karš arī diezgan ātri beigsies,” TV24 raksta kāds skatītājs. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš šim apgalvojumam nepiekrīt.
1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.
Tā kā miers joprojām nav panākts, Ukraina vēl nav izlēmusi, kad pēc miera iestāšanās tiks rīkotas valsts prezidenta vēlēšanas. Tikmēr Vladimirs Putins pieprasa ne tikai vēlēšanas Ukrainā, bet arī uzstāj, ka vēlēšanās jāpiedalās Krievijā dzīvojošajiem 5–10 miljoniem ukraiņu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis šo iespēju. ASV valdības finansētais medijs “Radio Brīvība” aptaujājis ekspertus, kuri apgalvo, ka Krievija šo faktoru varētu izmantot, lai veiktu masveida krāpšanos vēlēšanās ar mērķi ietekmēt rezultātus.