Vladimirs Putins

Jauna sarunu kārta par iespējām izbeigt Ukrainas karu, kurā piedalītos Ukrainas un Krievijas delegācijas, varētu notikt trīs nedēļu laikā, intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Maskava cenšas ieinteresēt ASV prezidenta Donalda Trampa tuvāko loku liela mēroga ekonomiskā darījumā, vēsta Ukrainas medijs “dialog.ua”.

“Es nezinu, kā beigsies Krievijas – Ukrainas karš. Es tikai saprotu vienu, un tas ir vēsturiski, ka agresoram nedrīkst dot neko vairāk, jo tas viņam tikai dos pārliecību turpināt iet tālāk,” TV24 sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzīmēja, ka viņu neinteresē krievu vēstures kroplās interpretācijas, jo viņš zina daudz vairāk par Krieviju nekā Putins par Ukrainu.

“Viņi cerēja uz to, ka karš beigsies ļoti ātri, nosacīti trijās dienās, varbūt varēja ievilkties uz pusgadu, bet ne uz četriem gadiem. Un galvenais jautājums ir par to, ja Putins zinātu, ka karš turpināsies četrus gadus un nesīs tādus zaudējumus, vai viņš būtu sācis šo karu,” tā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” par Krievijas karu Ukrainā sacīja Kremļa opozicionārs, tiesību aizstāvis, “Youtube” kanāla “Feigin Live” izveidotājs Marks Feigins.

Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.

Karš Ukrainā jau sen būtu beidzies, ja nebūtu viena cilvēka, kurš tur Vladimiru Putinu virs ūdens un jau četrus gadus faktiski pārvalda konfliktu.

Krievijas Valsts domes bijusī deputāte Marija Maksakova pauda viedoklis par to, kāpēc Vladimiram Putinam vajadzēja bērnus no vingrotājas Alīnas Kabajevas.

ASV prezidents Donalds Tramps ir atradis vājo vietu Krievijas režīma līderī Vladimirā Putinā, ziņo “Fox News”. Nacionālās drošības eksperti apgalvo, ka uzbrukums Krievijas sabiedroto loģistikai un piegādes ķēdēm vājina Putina spēju turpināt uzbrukumus Ukrainai.

Delegāciju sastāvs Ukrainas, ASV un Krievijas miera sarunās Apvienotajos Arābu Emirātos liecina, ka sarunās atkal pārsvarā piedalās militārā izlūkdienesta pārstāvji, bet principā to var uzskatīt par nopietnāku Krievijas attieksmi pret sarunām, TV24 atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Par to, kā Vladimirs Putins iegājis vēsturē un kāpēc viņš grib atjaunot impēriju, par to, vai Krievija sabruks, ja zaudēs karu, par to, kādēļ jāpriecājas par Latvijas panākumiem ekonomikā un finanšu jomā, kā arī par daudz ko citu: intervija ar Andri Teikmani – juristu, diplomātu un politiķi. Bijis vēstnieks daudzās valstīs, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, balsoja par 4. maija deklarāciju, bija Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.

Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ nosūtījis savu padomnieku uz Maskavu, ceturtdien atklāja informēts avots.

ELTA un lrytas.lt inf. Raksta, ka tikšanās detaļas kļūst skaidrākas.  Krievijas iebrukumam Ukrainā turpinoties vairāk nekā trīs gadus un vienpadsmit mēnešus, Kijivas spēki turpina stingri aizstāvēties pret okupantiem. Tikmēr Maskava cenšas okupēt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritoriju un nodrošināt sev labvēlīgus miera apstākļus, savukārt sabiedrotie cenšas ātri izbeigt karu.

“Un tad mums it kā parādījās pozitīvā spēle, ka ir iespējama Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski,” TV24 sacīja Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs. “Vai Zelenskim ir jābrauc uz Krieviju runāt ar Putinu? Es domāju, ka nē,” uzskata I. Rajevs.

Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien videozvanā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cildinājis abu valstu ciešās ekonomiskās, politiskās un drošības saites, dēvējot tās par stabilizējošu faktoru nemierīgajos laikos.

Notiesātais dzimumnoziedznieks Džefrijs Epstīns, ļoti iespējams, sadarbojās ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK) un Izraēlu, vervējot sievietes saviem ietekmīgajiem draugiem, uzskata avoti Lielbritānijas izlūkdienestos.

Kāpēc Ukrainai tomēr nācās piedzīvot to, no kā mums izdevās izbēgt? Uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka tās bija pavisam citas pakāpes likmes.

Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas prezidents paziņojis, ka ir gatavs sarunām ar Krievijas diktatoru, bet ne Krievijā vai Baltkrievijā, ziņo "Nexta" savā "X" kontā.

Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā, atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.