Par trešā pasaules kara sākumu mēs TV ekrānos, visticamāk, neuzzināsim

Ja Trešais pasaules karš kādreiz patiešām sāksies, pastāv iespēja, ka pirmā vieta, kur par to uzzināsim, nebūs televīzijas ziņas vai diplomātiska preses konference. Tas būs telefona ekrāns. Vertikāls video. Un komentāru sadaļa, kur kāds raksta: "Tā, laikam sākās Trešais pasaules karš." Tieši tā sociālajos medijos tika uztverts arī jaunākais militārais saspīlējums Tuvajos Austrumos - ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai. Pirms analītiķi bija paguvuši izskaidrot iespējamos scenārijus, internets jau bija izveidojis savu interpretāciju, novērojusi aģentūra LETA.

Vēl pirms pāris desmitgadēm karu lielākā daļa pasaules redzēja televīzijas reportāžās vai nākamās dienas laikrakstu fotogrāfijās. Informācija bija filtrēta un izplatījās salīdzinoši lēni. Sociālo mediju laikmetā šī distance ir gandrīz izzudusi. Tagad konflikta ainas var redzēt vienā lentē ar pavisam citu saturu - receptēm, ceļojumu video vai kaķu klipiem. Tieši turpat parādās arī kara video. Un dažkārt pat kara ikdiena tiek parādīta ar tādu pašu estētiku kā influenceru saturs.

Sociālajos medijos saturs par karadarbību Tuvajos Austrumos izplatījies arī populārā formāta "Get ready with me" variantā, kurā kareives rāda, kā gatavojas doties uz fronti. Video sākas gluži kā tipisks dzīvesstila saturs - sakārtoti mati, tiek pielāgots ekipējums, bet beigās kamera atklāj pilnu militāro ekipējumu.

Šāda kara estetizācija rada dīvainu sajūtu. Konflikts vienlaikus ir ļoti reāls, bet digitālajā telpā tas bieži izskatās kā vēl viens interneta trends.

Internets neko neaizmirst

Sociālajos medijos ātri izplatījās arī video ar ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta uzrunu. Tajā viņš saka: "Mēs nesākām šo karu, bet prezidenta Trampa vadībā mēs to pabeigsim." Daudzi lietotāji pamanīja līdzību ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina retoriku par karu Ukrainā.

Putins vairākkārt izmantojis formulējumu, ka Krievija karu neesot sākusi, bet tikai mēģinot to pabeigt. Sociālo mediju komentāros abas frāzes tika saliktas blakus. Rezultātā politiskā retorika pārtop par ironisku paralēli.

Izraēla sociālajos medijos joprojām ir viens no polarizētākajiem tematiem. Dažos video Izraēla tiek attēlota kā valsts, kas aizstāvas pret eksistenciāliem draudiem, citos - kā agresors, kura militārā rīcība rada nesamērīgas sekas civiliedzīvotājiem. Šī polarizācija digitālajā telpā bieži vien izskatās pat asāka nekā tradicionālajos medijos.

Internets šeit darbojas kā pastiprinātājs. Lietotāji dalās ar video, veciem citātiem un fragmentiem no politiķu uzrunām, kas apstiprina jau esošos uzskatus. Vieni izceļ Izraēlas drošības argumentus, citi - Palestīnas civiliedzīvotāju ciešanas.

Tieši tāpēc sociālajos medijos īpaši aktīvi cirkulē arī veci Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi par Irānas kodolprogrammas draudiem. Daudzi lietotāji ironizē par to, ka Irānas iespējamais atomtrieciens tiek piesaukts jau gadu desmitiem. Komentāros bieži parādās piebilde, ka šis "tūlīt, tūlīt" ilgst jau gandrīz 30 gadus.

Digitālajā laikmetā politiskie izteikumi nepazūd. Tie tiek arhivēti, pārpublicēti un reinterpretēti katrā jaunā krīzē.

Epstīna faili un citas sazvērestības

Līdz ar jebkuru krīzi aktivizējas arī sazvērestības teorijas. Sociālajos medijos daļa lietotāju apgalvo, ka konflikts patiesībā ir uzmanības novēršana no citiem skandāliem. Šoreiz bieži tiek piesaukts Džefrija Epstīna lietas konteksts.

"Trešais pasaules karš tikai tāpēc, ka kāds negrib atzīt, ka izmantojis bērnus uz salas," raksta kāds "Instagram" lietotājs komentāru sadaļā. Citi ironizē, ka drošākā vieta pasaulē šobrīd esot "Epstīna faili", jo tur informācija tiekot īpaši rūpīgi sargāta.

Šādi komentāri parasti izplatās ļoti ātri. Tie piedāvā vienkāršu skaidrojumu sarežģītiem notikumiem. Nenoteiktība vienmēr ir laba augsne spekulācijām. Sociālie mediji šādas teorijas ne vien pastiprina, bet arī padara redzamākas. Jo provokatīvāks apgalvojums, jo lielāka iespēja, ka tas kļūs virāls.

Influenceri un šeihi gumijas laivā

Karš sociālajos medijos ietekmē arī pavisam citus stāstus. Ziņas par Irānas raķetes triecienu Dubaijas tuvumā ātri vien radīja virkni video ar influenceriem, kuri sūdzas par sabojātu atvaļinājumu. Daži uztraucas par iztraucētu mieru, citi - par neskaidrību, vai lidostā saņems savu bagāžu.

Šādi video kļuva par ironijas objektu. Vienā populārā klipā teikts: "Influenceri tikko saprata, ka Dubaja nav pasaka aiz trejdeviņiem kalniem, bet vieta Tuvajos Austrumos."

Sociālajos medijos izplatījās arī karikatūras par iespējamo bēgļu plūsmu. Tajās Grieķijas robežsardze tālumā redz piepūšamo laivu. Tomēr šoreiz tajā nav tradicionālie bēgļi, bet modeles un šeihi no Dubaijas.

Mileniāļu cinisms par pasaules galu

Trešā pasaules kara piesaukšana sociālajos medijos kļuvusi par sava veida interneta žanru. Lietotāji joko par iespējamo "outfitu" Trešajam pasaules karam - haki minisvārkiem vai militārā stila aksesuāriem.

Citi video ironizē par mileniāļu paaudzi. "Aiz loga sākas Trešais pasaules karš, bet es joprojām mēģinu notievēt," vēsta viens no populāriem jokiem. Tas ir absurds, bet vienlaikus arī precīzs komentārs par paaudzi, kas piedzīvojusi finanšu krīzi, pandēmiju un vairākus karus.

Vēl kāds klips rāda kontrastu starp individuālo un globālo atbildību: "Es dzeru no papīra salmiņa, lai glābtu planētu. Pasaules līderi tikmēr visu spridzina." Šāda ironija var šķist ciniska. Taču tā ir arī kolektīvs aizsardzības mehānisms. Jo neskaidrāka kļūst realitāte, jo aktīvāk internets mēģina to atbruņot ar humoru.