Veselības aprūpe – valdības rūpju bērns?
Šo trešdien “diskusijām par veselības aprūpes finansēšanu ir jāpieliek punkts” – tā nu ir solījis mums valdības vadītājs. Vai tas nozīmē, ka samilzušajām problēmām veselības aprūpē tiks pielikts punkts, vai tikai tiks pielikts punkts runāšanai par tām? Lai uz to varētu atbildēt, ir jāsaprot – par ko ir diskusija, un, kāpēc vispār tā ir sākusies?
Nedrīkst sasaistīt nodokļu reformu un risinājumus veselības aprūpes finansēšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Turpinot darbu pie veselības nozares reformām ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, Veselības ministrija (VM) ir veikusi detalizētus aprēķinus par ieguvumiem pacientiem, nozares budžeta palielinājuma gadījumā, informē VM.
Latvijā 35,6% iedzīvotāju ir grūtības samaksāt par veselības aprūpi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.
Joprojām nav izvērtēts, cik lietderīgi tiek tērēta esošā nauda veselības aprūpē, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda Veselības ministrija (VM).
Jaunais veselības aprūpes finansēšanas modeļa piedāvājums varētu tikt izstrādāts līdz marta sākumam, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Veselības ministrija apgalvo, ka plānotās izmaiņas radioloģijas tarifa pārskatīšanā neskars mediķu atalgojumu, proti, tas nesamazināšoties. Pretēji ministrijai Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka tarifu aprēķināšanā ir pieļauta kļūda un tas izraisīs kritisku atalgojuma samazināšanos ārstiem radiologiem un radiologu asistentiem.
Valsts kontrole kritiski vērtē Veselības ministrijas (VM) spēju ieviest pašas saplānotus politikas dokumentus – plānus un stratēģijas, no kā cieš visa Veselības ministrija. «Ja esošo situāciju nemaina, pat desmitkārtīga finansējuma palielināšana problēmas veselības nozarē neatrisinās,» saka Valsts kontroles padomes locekle un trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava. Valsts kontrole šodien publisko ziņojumu par veikto revīziju Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi?
Nacionālais Veselības dienests informē Latvijas iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kādā no Eiropas Savienības valstīm, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
Valdība atbalsta apropriācijas pārdali 2,81 miljona eiro apmērā no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai.
Pasaules Banka (PB) kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai iesaka veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā.
Saglabājoties pašreizējai Saeimas valdošajai koalīcijai, valsts izmērdēšanas politika turpināsies, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.
Veselības ministrija (VM) pārdalīs iekšējos līdzekļus 2,5 miljonu eiro apmērā, lai vēl šogad nodrošinātu papildu izmeklējumus un konsultācijas, aģentūru LETA informēja VM pārstāve Agnese Zarāne.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) vēlreiz aicina parlamentu nākamā gada budžetā piešķirt veselības aprūpei 23 miljonus eiro, lai kopumā medicīnai tiktu atvēlēti 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finansējuma avoti veselības aprūpes finansējuma palielināšanai jāmeklē vienlaikus ar valsts nodokļu politikas pārskatīšanu, teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību.
Latvijas iedzīvotāji visos novados kā prioritāti nākamā gada valsts budžetā vēlas redzēt veselības aprūpi, aģentūrai LETA pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujas datiem.
Veselības ministrijai vajadzētu mācīties no Latvijas Bankas, kā vienkārši un saprotami izklāstīt situāciju veselības nozarē, veltot tai četrus skarbus vārdus – nepieejama, nesolidāra, neefektīva, necaurskatāma –, tā lai nevienam nerastos šaubas, ka situācija ir katastrofāla.