Nacionālais Veselības dienests informē Latvijas iedzīvotājus par iespējām saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kādā no Eiropas Savienības valstīm, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
Valdība atbalsta apropriācijas pārdali 2,81 miljona eiro apmērā no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai.
Pasaules Banka (PB) kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai iesaka veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā.
Saglabājoties pašreizējai Saeimas valdošajai koalīcijai, valsts izmērdēšanas politika turpināsies, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.
Veselības ministrija (VM) pārdalīs iekšējos līdzekļus 2,5 miljonu eiro apmērā, lai vēl šogad nodrošinātu papildu izmeklējumus un konsultācijas, aģentūru LETA informēja VM pārstāve Agnese Zarāne.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) vēlreiz aicina parlamentu nākamā gada budžetā piešķirt veselības aprūpei 23 miljonus eiro, lai kopumā medicīnai tiktu atvēlēti 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finansējuma avoti veselības aprūpes finansējuma palielināšanai jāmeklē vienlaikus ar valsts nodokļu politikas pārskatīšanu, teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību.
Latvijas iedzīvotāji visos novados kā prioritāti nākamā gada valsts budžetā vēlas redzēt veselības aprūpi, aģentūrai LETA pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" aptaujas datiem.
Veselības ministrijai vajadzētu mācīties no Latvijas Bankas, kā vienkārši un saprotami izklāstīt situāciju veselības nozarē, veltot tai četrus skarbus vārdus – nepieejama, nesolidāra, neefektīva, necaurskatāma –, tā lai nevienam nerastos šaubas, ka situācija ir katastrofāla.
Veselības aprūpes finansēšanā ir svarīga solidaritāte, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis.
Pasaules Bankas pētījumā par veselības aprūpes kvalitāti Latvijā vērā nav ņemta reālā situācija medicīnā, kā arī vieni un tie paši ārsti ir uzskaitīti vairākas reizes, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi" sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.
Mēneša beigās notiks Ministru prezidenta, Veselības ministrijas un Valsts kancelejas kopīgi rīkota konference, kurā cer vienoties par veselības aprūpes reformas galveno virzienu.
Veselības ministrija saskaņošanai starp nozarēm virza trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Ar konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes finansēšanas reformu iepazīstināta darba grupa, kura strādāja pie modeļu izvērtējuma. Pēc saskaņošanas ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.
Veselības ministrija (VM) aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu".
Nenovēršot finansējuma trūkumu veselības aprūpē, tā jau nabagā Latvijas medicīna kļūs vēl nabagāka, šodien preses konferencē pēc piketa pie Ministru kabineta sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.
Par veselības nozares finansējuma palielinājumu valdības rīcības plānā nav ne vārda. Tāpat nekas nav pateikts par rindu samazināšanu uz medicīnas izmeklējumiem un algu palielinājumu medicīnas darbiniekiem.
Budžeta deficīta palielināšana līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai rastu iespēju piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei, ir solis pareizajā virzienā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.