Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pērn Latvijā bijis par gandrīz 200 medicīnas māsām mazāk nekā 2016.gadā

© f64

Pērn Latvijā bijis par 188 praktizējošām medicīnas māsām mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Pērn Latvija praktizēja 8447 māsas jeb 43,7 māsas uz 10 000 iedzīvotāju, savukārt gadu iepriekš - 8635 māsas jeb 44,3 māsas uz 10 000 cilvēku. Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējais rādītājs ir 90 māsas uz 10 000 cilvēku, Latvijai ieņemot vienu no pēdējām vietām šajā jautājumā.

Ārstniecības personu skaita dinamika pērn joprojām bijusi negatīva, un samazinājums vērojams ne tikai māsu, bet arī ārstu, zobārstu un vecmāšu vidū. Vienlaikus ārsta palīgu skaits pavisam nedaudz pieaudzis, proti, 2016.gadā praktizēja 2211 ārsta palīgi, bet pērn - 2216 ārsta palīgi.

Pērn par 81 personu sarucis ārstu skaits, proti, ja 2016.gadā praktizēja 6473 ārsti, tad 2017.gadā šis skaitlis saruka līdz 6392 personām. Arī zobārstu skaits pērn bijis par 31 mazāks nekā 2016.gadā, kad praktizēja 1411 zobārsti. Vienlaikus vecmāšu skaits samazinājies nedaudz jeb par četrām ārstniecības personām.

Samazinājums vai skaita nebūtiskas izmaiņas vērojamas gandrīz visās specialitātēs. Ārstu skaits vairāk par piecām personām palielinājies tikai trīs specialitātēs, tostarp pērn bijis par sešiem pediatriem vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī par pieciem endokrinologiem un tik pat daudz ģimenes ārstiem vairāk.

Vienlaikus vairākās specialitātēs vērojams būtisks cilvēkresursu samazinājums, piemēram, pērn bija 284 internisti, kas ir par 20 ārstiem mazāk nekā 2016.gadā. Latvijā pērn bijuši 300 reanimatologi un anesteziologi, kas ir par 14 mazāk, tik pat daudz samazinājies arī ginekologu un dzemdību speciālistu skaits - pērn Latvijā bijuši 340 šādi ārsti. Arī neonatologu skats samazinājies līdz 45 ārstiem, kas ir par 13 mazāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus arī neatliekamās medicīnas palīdzības ārstu skaits Latvijā pērn samazinājies, proti, ja 2016.gadā Latvijā bija 91 šāds ārsts, tad 2017.gadā vairs tikai 79. Latvijā pērn bijis arī par deviņiem psihiatriem un tiesu psihiatrijas ekspertiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Jau ziņots, ka īpaši izveidota darba grupa rosina ierobežot ārstu iespējas sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs, pausts ziņojumā par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātās ārstniecības iestādēs.

Kā teikts ziņojumā, viens no ierosinājumiem ir, Nacionālajam veselības dienestam slēdzot līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas institūcijas, piemērot vienādus līguma nosacījumus, tostarp pakalpojuma sniegšanā iesaistītām personām jābūt nodarbinātām tikai uz darba līguma pamata.

Ziņojumā norādīts, ka speciālisti var brīvi izvēlēties vienu pakalpojuma sniegšanas vietu NVD līguma ietvaros, tādejādi maksimāli nodrošinot gan ambulatorā, gan stacionārā veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību vienā ārstniecības iestādē, palielinot racionālu cilvēkresursu noslogojumu.