Medicīniskā palīdzība sasaistīta ar nodokļu samaksu: Vai būsim zaudētāji vai ieguvēji?
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā, visticamāk, pieņems Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Neraugoties uz atsevišķām iebildēm vai neskaidrībām, pret likumprojektu lielu iebilžu nav nevienam Saeimā pārstāvētajam politiskajam spēkam.

Taču pamatotus pārmetumus par jaunā likuma normām izteikusi Latvijas Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), norādot, ka likums padarīs veselības aprūpi nepieejamu simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.

Ekrānšāviņš no avīzes

Likuma būtību, iespējams, vēl neaptveram

Uzreiz gan jāpiebilst, ka norma, kas sasaistīs veselības aprūpes nodokļu nomaksāšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, stāsies spēkā faktiski tikai pēc gada. Lai arī likumā ir ierakstīts, ka tiesības saņemt veselības aprūpi ārpus minimālā palīdzības groza ir personām, kuras ir veikušas sociālās iemaksas, likuma pārejas noteikumos precizēts, ka šis princips veselības aprūpes sniegšanā būs jāņem vērā no 2019. gada, jo 2018. gads iezīmēts kā pārejas periods. Kā Neatkarīgajai skaidroja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks, gada laikā vajadzētu tikt skaidrībā, kādai pacientu grupai persona pieder, un, ja cilvēks nav ne valsts apdrošināto personu skaitā, ne arī darba ņēmējs, kas maksā nodokļus, jāpadomā, kā iesaistīties veselības apdrošināšanā.

Pats veselības apdrošināšanas princips, pēc politiķu domām, jau būs spēkā, tiklīdz likumu izsludinās Valsts prezidents, jo likums paredz avotus, no kā tiek finansēta veselības aprūpe, un viens no avotiem ir sociālais budžets. Jau no 2018. gada 1. janvāra viens procents no katra nodokļu maksātāja sociālajām iemaksām nonāks veselības aprūpes makā. Turklāt šis likums nosaka arī veidus, kā cilvēks, kas nav maksājis nodokļus, tagad var samaksāt par veselības apdrošināšanu. Pirmkārt, sākt maksāt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (tas ir, iekļaujoties sociālās apdrošināšanas sistēmā), otrkārt, veikt speciālas veselības apdrošināšanas iemaksas, kuru apmērs sākotnēji šķiet neliels un «nevainīgs», taču ar katru gadu maksājamā summa pieaug.

Vai paši gatavi

Ja arī 2018. gads uzskatāms par pārejas periodu, tiem iedzīvotājiem, kuri apzinās, ka var palikt bez veselības aprūpes, tieši ar nākamo gadu ir jāsāk veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē - 2018. gadā sāk maksāt, lai 2019. gadā būtu veselībai apdrošināts. Nākamgad nodokļu maksājums ir noteikts viena procenta apmērā no minimālās algas, 2019. gadā tie ir jau trīs procenti, bet 2020. gadā - pieci procenti. Tiesa, pašlaik vēl neviens nevar pateikt, kam - ja arī kāds to vēlas - šīs iemaksas samaksāt. Likumā noteikts, ka iemaksas administrēs Nacionālais veselības dienests. Nav ilūziju, ka jau pēc pusmēneša dienests būs gatavs iemaksu veikšanai, tāpat kā nav ilūziju, ka cilvēki Latvijā vispār spēs izsekot tam, kā jau no nākamā gada tiks organizēta veselības aprūpes finansēšana. Ministru kabinetam vēl jāpieņem noteikumi par iemaksu veikšanu.

Vairākas grupas atbrīvotas

Likumā ir noteikts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, būs neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, kā arī to slimību ārstēšana, kas ir bīstamas no sabiedrības viedokļa (infekcijas slimības, psihiskas slimības un citas). Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā iekļauti pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Saeimā bija diskusijas, kādas personu grupas iekļaut sarakstā, kam ir pieejama pilna veselības aprūpe, rezultātā saraksts ir pietiekami garš, taču tikai laiks parādīs, kā šīs normas darbojas realitātē, piemēram, vai tas nestimulēs cilvēku vēlmi iekļauties tikai kādā no šīm grupām, lai saņemtu veselības aprūpi. Piemēram, sākotnēji likumprojektā nebija paredzēta 2. invaliditātes grupa, tagad tā uz trešo lasījumu ir iekļauta, tāpat nebija arī 3. invaliditātes grupas - tagad tā ir iekļauta likumā, bet tiesības 3. grupas invalīdiem būt apdrošinātiem veselībai stāsies spēkā 2021. gadā... Nav redzama nekāda konsekvence lēmumu pieņemšanā - vai cilvēkiem ar 3. grupas invaliditāti vajadzētu būt apdrošinātiem un, ja jā, kāpēc no 2021. gada? Iespējams, tas saistīts ar naudu - tagad tik daudz nav, vēlāk būs. Taču šāds viedoklis neiet kopā ar sociālās politikas attīstību - par 3. invaliditātes grupas pastāvēšanu kā tādu. Kopumā jautājums ir neizdiskutēts un neizanalizēts. Valsts apdrošināto personu sarakstā ir 21 grupa, ieskaitot bezdarbniekus un mūkus.

Cilvēki kļūs arvien slimāki

LĀZA un tās domubiedri atklātā vēstulē par likumu pauž satraukumu par likumu tā pašreizējā redakcijā, jo tas padarīs plānveida veselības aprūpi nepieejamāku potenciāli simtiem tūkstošu Latvijas cilvēku ar zemiem ienākumiem. «Piemēram, vidēji vecs cilvēks, kurš strādājis vienkāršus sezonas lauku darbus, nodokļi par viņu nav maksāti, ierodas pie ģimenes ārsta ar sliktu pašsajūtu un augstu cukura līmeni. Šis stāvoklis nav akūts un nav arī plānveida. Pacientam būtu pēc iespējas ātrāk jānonāk pie speciālista, bet, tā kā viņam pienākas tikai akūtā palīdzība, tas nav iespējams, un pacients drīzumā nonāks neatliekamās palīdzības nodaļā daudz slimāks,» uzsvērts vēstulē.

«Kādam, lasot šīs rindas, atbilde varētu būt, lai tak viņi iet un nopērk valsts apdrošināšanu. Jaunais likuma plāns nosaka, ka tā maksās «tikai 5%» no minimālās algas, tātad 252 eiro gadā. Likuma projekts nosaka, ka šī summa būs jānomaksā reizi gadā. Ja darba devējs par cilvēku nav maksājis sociālo nodokli par iepriekšējiem diviem gadiem, tad jānomaksā būs 252 eiro par katru no šiem gadiem. Tātad daudziem Latvijas trūcīgākajiem iedzīvotājiem - ap 300 000 - būs jāiemaksā 750 eiro, lai piekļūtu šai «valsts apdrošināšanai»,» saka viens no vēstules autoriem ārsts Uģis Gruntmanis. Apvienība uzskata, ka likums veicinās milzīgu pacientu pieplūdi uzņemšanas nodaļām, palielināsies ielaistu slimību skaits un mirstība.