Valdības komiteja atbalsta Veselības finansēšanas likumprojektu

Šodien Ministru kabineta komiteja atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, ar kuru paredzēts sākt jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešanu, tostarp dalīt pakalpojumus divos grozos - minimālajā un pilnajā.

Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem skaidroja, ka līdz rītdienas valdības sēdei likumprojektā tiks precizētas atsevišķas normas, piemēram, no likuma izņemtas konkrētas summas.

"Nav lietderīgi likumprojektā rakstīt precīzas summas, bet gan tās jānorāda likumprojekta anotācijā. Ja mērķis ir sasniegt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad jāņem vērā, ka IKP prognozes tiek mainītas divreiz gadā, tādējādi [norādot likumā konkrētu summu, par cik augs veselības nozares finansējums] likums ātri var kļūt neaktuāls," skaidroja finanšu ministre.

Tāpat līdz rītdienai tiks precizēts jautājums par finansējuma pieaugumu ģimenes ārstiem. "Jāparedz, ka, pieaugot veselības aprūpes finansējumam, proporcionāli jāaug arī ģimenes ārstu finansējumam. Sociālie partneri uzskata, ka ir jāievēro šis proporcionalitātes princips," teica Reizniece-Ozola.

Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Veselības ministrijas (VM) iesniegtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.

Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus likuma pārejas noteikumos pausts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā, kā arī, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ietvaros valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.

Likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.