Cilvēkiem ar 3. grupas invaliditāti veselība būs apdrošināta no 2021. gada. To nosaka likums par veselības aprūpes finansēšanu. Tomēr vēstulē, ko saņēmuši iedzīvotāja ar 3. grupas invaliditāti, Nacionālais veselības dienests norāda, ka apdrošināti cilvēki ar invaliditāti būs, tikai pirms tam jāsamaksā veselības apdrošināšanas iemaksas par diviem gadiem, kas kopumā ir tuvu 500 eiro. Iesaistoties Neatkarīgajai, noskaidrojies, ka atbildes vēstulē ir pieļauta kļūda.
Valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošinās iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, sekmīgi pieslēgta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datubāze, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien lems par priekšlikumu līdz 1.jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, par šodien komisijas sēdē apspriesto pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Līdz šim brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši 2400 iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, veicot iemaksas vairāk nekā 295 000 eiro apmērā, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Lai turpmākos trīs gadus varētu nodrošināt saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanu, SIA "Rīgas satiksme" savā budžetā rezervējusi trīs miljonus eiro, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.
Līdz valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai atlicis mēnesis un dažas dienas, bet joprojām nav pabeigts darbs pie datubāzes, kurā tiks uzkrāta informācija par apdrošinātajām personām, kā rezultātā nav zināms, cik personu nākamgad saņemts valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno klāstu.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairākas politiskās partijas solīja atcelt valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kurai jāsāk darboties no nākamā gada 1. janvāra un kurā veselības iemaksas jau veikuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju. Topošās valdības viens no sarežģītākajiem lēmumiem būs jāpieņem tieši veselības nozarē – mainīt, atcelt vai saglabāt valsts veselības apdrošināšanu, un kā veikt izmaiņas, lai pilnībā nesagrautu iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpei Latvijā.
Pirmajā mēnesī brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši 942 iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, vairāk nekā 100 000 eiro apmērā, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) rosinājums par automātisku veselības apdrošināšanas maksājumu "nepilnajā nodokļu režīmā" esošajiem cilvēkiem sākotnējā redakcijā nešķiet akceptējams priekšlikums, pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.
Tiesības saņemt pilnā groza veselības aprūpes pakalpojumus nosaka tas, vai iedzīvotājs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā režīmā vai arī iedzīvotājs atbilst kādai no sociāli aizsargātajām grupām, kuras apdrošina valsts.
Mikrouzņēmumu darbinieki nav apdrošināti veselībai, neraugoties uz veiktajām sociālajām iemaksām, kuras teorētiski ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas pamatā. Šāds lēmums tika pieņemts jau pagājušajā gadā, likumā par sociālo apdrošināšanu ierakstot vienu rindiņu – nav apdrošināti veselībai –, bet nepalielinot mikrouzņēmumu maksāto sociālo iemaksu apmēru, kā tas tika izdarīts attiecībā uz citiem Latvijas strādājošajiem.
Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests atgādina, ka no šā gada septembra var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā, lai no nākamā gada saņemtu ne tikai veselības aprūpes pamata pakalpojumus, bet pilno medicīnas grozu.
Saskaņā ar pērnā gada nogalē pieņemto Veselības finansēšanas likumu, šā gada 1. septembrī stājas spēkā jaunie veselības aprūpes noteikumi, kuri paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Būtiskākā ir tā, ka no nākamā gada pilno valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu saņems vienīgi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri būs veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tie, kas šīs iemaksas nebūs veikuši (un nebūs kādā no pasargātajām grupām), saņems nepilnu pakalpojumu grozu.
Ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, var atklāties dažādi nepatīkami pārsteigumi, kurus atbildīgās iestādes nemaz iepriekš nav paredzējušas. Lai arī veselības ministre Anda Čakša jau tagad uzskaita ieguvumus no veselības apdrošināšanas ieviešanas, jauno sistēmu tās darbībā vislabāk redzēsim nākamā gada sākumā, jo tieši tad sāks strādāt datu bāze. Tāpat pagaidām vēl nerodas pārliecība, ka nākamā gada 1. janvārī slimnīcās vai citur, kur nonāks pacienti, neradīsies kādas neskaidrību pilnas situācijas.
Veselības ministrija sagatavojusi izskatīšanai valdībā dokumentu, kurā noteikts medicīniskās palīdzības minimums jeb pamata grozs. Veselības aprūpes pakalpojumus, kuri iekļauti šajā grozā, saņems visi iedzīvotāji, savukārt pilno grozu – tikai veselībai apdrošināti iedzīvotāji.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas būtu jāveic aptuveni 100 000 līdz 300 000 cilvēku, šodien žurnālistiem pastāstīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Izskatīšanai Ministru kabinetā Veselības ministrija sagatavojusi kārtību, kādā veicamas veselības apdrošināšanas iemaksas. Cilvēkiem, kuri neveic sociālās iemaksas un nav valsts apdrošināti veselībai, šogad būs jāmaksā 51,60 eiro, bet nākamgad 154,80 eiro, taču jārēķinās ar šādu noteikumu: ja valsts apmaksātos veselības pakalpojumus persona vēlēsies saņemt 2019. gadā, uzreiz būs jāšķiras no abām šīm summām.
Personas, kas ikdienā neveic sociālās iemaksas, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai 2018.gadā varēs pievienoties par 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas, paredzēts šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta noteikumu projektā.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins viesojās RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs" un atklāja, vai, viņaprāt, vairāk cilvēku turpmāk izvēlēsies pirkt veselības apdrošināšanu, nevis katru mēnesi veikt sociālās iemaksas.