Pacientu dalīšana pēc sociālā nodokļa nomaksas - NRA pēta, kādu aprūpi kurš saņems
Veselības ministrija sagatavojusi izskatīšanai valdībā dokumentu, kurā noteikts medicīniskās palīdzības minimums jeb pamata grozs. Veselības aprūpes pakalpojumus, kuri iekļauti šajā grozā, saņems visi iedzīvotāji, savukārt pilno grozu – tikai veselībai apdrošināti iedzīvotāji.
Ieviešot veselības apdrošināšanas sistēmu, paredzēts, ka no 2019. gada valsts apmaksātu veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Veselības ministrija uzskata, ka sistēma būs taisnīgāka un izdevīgāka tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un legāli strādā Latvijā un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Personas, kuras ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kā arī legālie darba ņēmēji, kuri veic sociālās iemaksas, valsts automātiski apdrošina, un šiem cilvēkiem tiek nodrošināts pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Pie apdrošinātām personām sevi varēs pieskaitīt arī tie, kuri būs paši pievienojušies valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, veicot iemaksas. Savukārt pamata grozu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa.
Veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka pamata grozs, domājot par iedzīvotāju dzīves ilgumu, papildināts ar valsts prioritārajām programmām - onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu un programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai.
Kopumā pamata grozā ietilps arī neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču ne tikai ātrās palīdzības brigāžu sniegtā palīdzība, bet arī tā, ko sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļās, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Tāpat pamata grozā ir grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, valsts organizētais vēža skrīnings, medicīniskā palīdzība nieru mazspējas pacientiem (hemodialīze), ģimenes ārsta aprūpe - profilaktiskās apskates, vakcinācija, kā arī ģimenes ārsta praksē veiktās manipulācijas un diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu - ģimenes ārstam ir tiesības nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un laboratoriskajām analīzēm, kuru rezultātu izvērtēšana ir ģimenes ārsta kompetencē. Minimumā būs arī ārstniecība, tai skaitā kompensējamās zāles personām ar psihisku slimību, atkarībām, onkoloģiju, cukura diabētu, infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS un tuberkulozi. Pamata grozā Veselības ministrija iekļāvusi onkoloģiju - tai skaitā zaļo koridoru, ārstēšanu, medikamentu kompensāciju un medicīnisko rehabilitāciju. Tāpat pamata grozs papildināts ar programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Savukārt saprast, kas ir pilnais pakalpojumu grozs, nav tik vienkārši, piemēram, tajā ir iekļauta primārā veselība, kā piemēru minot zobārstniecību bērniem. Taču bērni ir tā iedzīvotāju grupa, kas tiek no valsts apdrošināta. Tāpat pilnajā grozā ir iekļauti vēl citi pakalpojumi bērniem - sporta ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi. Ja palīdzība bērniem tiks nodrošināta neatkarīgi no tā, vai viņu vecāki ir nodokļu maksātāji vai nav, attiecībā uz bērniem faktiski nav nozīmes, vai tas ir minimums vai pilnais grozs. Taču pašlaik skaidrojuma par to trūkst.
Pilnajā grozā iekļauti arī laboratoriskie un diagnostiskas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstniecība stacionārā, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā, kompensējamās zāles un virkne citu pakalpojumu.