Pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairākas politiskās partijas solīja atcelt valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kurai jāsāk darboties no nākamā gada 1. janvāra un kurā veselības iemaksas jau veikuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju. Topošās valdības viens no sarežģītākajiem lēmumiem būs jāpieņem tieši veselības nozarē – mainīt, atcelt vai saglabāt valsts veselības apdrošināšanu, un kā veikt izmaiņas, lai pilnībā nesagrautu iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpei Latvijā.
Daļēji valsts veselības obligāto apdrošināšanu ieviesa jau šogad, nosakot, ka viens procents sociālo iemaksu nonāk veselības aprūpes budžetā, tomēr attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sistēma reāli sāks darboties 2019. gada 1. janvārī, proti, veselības aprūpes pilno pakalpojumu grozu varēs saņemt tikai tie iedzīvotāji, kuri ir apdrošināti veselībai ar sociālo iemaksu veikšanas starpniecību, apdrošināti no valsts puses vai arī paši veikuši veselības iemaksas. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri neveic sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, varēs pretendēt tikai uz pamata veselības aprūpes grozu.
Valsts obligāto veselības apdrošināšanu paredz ieviest Veselības aprūpes finansēšanas likums. Saeima to pieņēma pagājušā gada decembrī. Likums paredz veselības iemaksu veikšanu sasaistīt ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu no 2019. gada 1. janvāra. Otrkārt, šis likums noteic, ka veselības aprūpes finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet finansējums, sākot no 2019. gada, nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā.
Šā likuma liktenis tuvākajos mēnešos būs jāizlemj jaunajam parlamentam un nākamajai valdībai. Saeimā darbu sāks virkne politisko spēku un politiķu, kas iepriekš ne ar šo likumu, ne ar veselības apdrošināšanas reformas jautājumiem nav saskārušies. Pirms vēlēšanām liela daļa partiju veselības jomu nosauca par prioritāti, un šajos solījumos vairākas partijas iekļāva arī kritiku valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai, galvenokārt par iedzīvotāju dalīšanu divās daļās, kur vairāki tūkstoši pacientu paliktu bez veselības aprūpes un pasliktinātos veselības rādītāji īpaši trūcīgu iedzīvotāju vidū.
Iespēju atcelt gan Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gan valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu izskatīja vairākas politiskās partijas, no kurām trīs ir ievēlētas jaunajā parlamentā un līdz šim nav piedalījušās lēmumu pieņemšanā par veselības apdrošināšanu - apvienība Attīstībai/Par!, Jaunā Konservatīvā partija un KPV LV. Tāpat iespēju mainīt faktiski vēl darboties nesākušu sistēmu pieļāva arī divas valdību veidojošās partijas - Nacionālā apvienība un Vienotība. Pilnīgi pret valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu ir jaunpienācēja Saeimā apvienība Attīstībai/Par!, kas arī savā priekšvēlēšanu programmā skaidri noteikusi: apturēsim Veselības aprūpes finansēšanas likuma darbību, jo tas «paredz, ka ārpus valsts apmaksātas veselības aprūpes 2019. gadā var palikt līdz pat 300 000 iedzīvotāju». Likuma darbību partija vēlas apturēt, līdz tiktu ieviesta skaidrība par tā piemērošanu. Priekšvēlēšanu diskusijā par veselību politiķe Ilze Viņķele (A/P) arī uzsvēra, ka likums radīs haosu nākamajā gadā, tāpēc tas jāatceļ, neatkarīgi no tā, kas jaunajā valdībā vadīs veselības jomu.
Par iespēju mainīt vai atcelt valsts veselības apdrošināšanu pirms vēlēšanām runāja arī Jaunā Konservatīvā partija, kas neatbalsta šo reformu, jo tā padziļinās sociālo nevienlīdzību; tāpat nav skaidrs, cik cilvēku Latvijā paliks bez veselības aprūpes. Savukārt trešā partija, kas neredz jēgu valsts veselības apdrošināšanas sistēmai pašreiz plānotā ietvarā, ir KPV LV. Ja gadījumā šīs trīs partijas (vai divas) veidotu nākamo valdību, tas nozīmētu, ka, pildot priekšvēlēšanu solījumus, valsts veselības apdrošināšana būtu jāaptur.
Nacionālā apvienība līdz šim nav iestājusies pret šo veselības apdrošināšanu, tās priekšvēlēšanu programmā minēts - «jāpanāk, ka tā arī realitātē ir obligāta visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem». Vienotība jauno apdrošināšanas sistēmas ieviešanu ir atbalstījusi un atbalstīja arī pirms vēlēšanām, kā arī par valsts veselības apdrošināšanu, protams, ir Zaļo un zemnieku savienība, kura pārvaldīja veselības nozari līdz šim. Eksperti, vērtējot pēc vēlēšanu aktivitātes, prognozē, ka kavēšanās ar valdības izveidi varētu būtiski ietekmēt reformu īstenošanu veselības aprūpē.
***
Anda ČAKŠA, veselības ministre:
- Nekādas iniciatīvas, kas būtiski samazinātu budžetu veselības aprūpei šogad un tuvākajā laikā, kategoriski nav atbalstāmas. Valsts veselības apdrošināšanas ieviešana 2018. gadā deva papildus 85 miljonus eiro veselības nozarei, kas izmantoti ārstu un medmāsu atalgojuma palielināšanai. Apdrošināšanas atcelšana nozīmētu finansējuma palielināšanas atcelšanu nozarei par milzīgu summu - 2019. gadā 99,6 miljoni eiro, 2020. gadā - 105,5. Manuprāt, tas kategoriski nav pieļaujams.