Veselības apdrošināšana

Veselības ministrija informē, ka no 2018. gada valsts automātiski apdrošinās visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātas grupas, savukārt iedzīvotājiem, kuri pašlaik neveic sociālās iemaksas, nākamais būs pārejas gads.

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums beidzot pieņemts, bet diskusijas un šaubas turpinās, un Valsts prezidents tūlīt varēs vētīt aicinājumus to neizsludināt. Argumenti: pakalpojumu pieejamības mazināšana, ēnu ekonomikas problēmu uzkraušana uz mediķu pleciem. Bažas ir arī par to, kā praktiski jaunā sistēma strādās klunkurējošās e-veselības un dažādu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ietvaros.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Labāk šausmīgas beigas nekā bezgalīgas šausmas – tā varbūt var vērtēt Saeimas balsojumu pagājušās ceturtdienas plenārsēdē, pirmajā lasījumā pieņemot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz kā finansējuma avotu veselības aprūpei izmantot obligāto valsts veselības apdrošināšanu.

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Valdošā koalīcija atteikusies no ieceres ieviest fiksētu maksājumu par veselības apdrošināšanu, intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai rastu finansējumu veselības aprūpei, koalīcija varētu lemt par obligātās veselības apdrošināšanas ar diferencētu ikmēneša maksājumu ieviešanu,saka aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.

Meklējot finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai, valdošajai koalīcijai piedāvās izvērtēt iespēju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Visticamāk, to arī ieviesīs, jo neviena no koalīcijas partijām skaidru nē šai iecerei nesaka. Diskusija varētu izvērsties vien par jaunās sistēmas pielāgošanu dažādiem sociālajiem slāņiem.

Lai piesaistītu papildu finansējumu veselības aprūpei, Latvijā plānots ieviest veselības apdrošināšanu, tomēr pagaidām ar šiem vārdiem katrs saprot kaut ko citu – fiksēts maksājums katram iedzīvotājam vai maksājums proporcionāli ienākumiem, sasaistot to ar kādu no pašlaik jau esošajiem darbaspēka nodokļiem.

Tiks vērtēta iespēja ieviest valsts veselības apdrošināšanu, un daļu no šādā veidā gūtajiem ieņēmumiem varētu novirzīt mediķu atalgojuma palielināšanai, šodien žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pagaidām netiekot runāts par papildu maksājumiem iedzīvotājiem, lai ieviestu veselības apdrošināšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Pēc tam, kad Latvijas Banka iesaistījās obligātā veselības apdrošināšanas projekta sagatavošanā un reklamēšanā, politiskajās aprindās sāka ironizēt, ka aiz ilgstošas bezdarbības garlaicības nomāktais LB prezidents ir iecerējis Latvijas Banku pārveidot par jaunu struktūru – Latvijas veselības apdrošināšanas banku.

Veselības ministrija piedāvā apspriešanai trīs dažādus variantus veselības sistēmas finansēšanai un nav atteikusies no idejas ieviest veselības obligāto apdrošināšanas sistēmu. Tomēr bažas raisa visi trīs varianti, jo vismaz divi no tiem piedāvā ieviest papildu maksājumus no iedzīvotāju maciņiem.

Nav izslēgts simboliska apmēra līdzmaksājums obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, tomēr jauno sistēmu labāk būtu ieviest bez tā, atrodot līdzekļus esošajos nodokļos, aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS).

Pašlaik nedz valdība, nedz veselības ministre Anda Čakša neplāno attiekties no ieceres par obligāto veselības apdrošināšanu, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pilnīgi iespējams, ka tā sauktā Beveridža sistēma (tikai budžets), saskaņā ar kuru medicīnu finansē Latvija, nav optimāla. Tad kāpēc obligātās veselības apdrošināšanu (OVA) te no reizes reizē tiek mēģināts ieskapēt tikai kā biznesa projektu? Šoreiz pat pieklājības pēc nav mēģināts vērtēt, vai OVA Latvijā šobrīd ir pietiekams sociālekonomisks pamats. Velti gaidīt pamatojumu, ka OVA garantēs gan nozares atkopšanos, gan vispārējās veselības ainas konsekventu uzlabošanos. Gluži pretēji – vērojot apiešanos ar cilvēku nozarē ( rindas, kvotas...), man šķiet, ka ne tikai politiķiem, ekonomistiem, baņķieriem, bet arī daļai mediķu slimība un nevis veselība nu ir viņu darbības attaisnojums. (Iz)ārstēšana pamazām pārstāj būt mērķis un kļūst tikai formāls rīcības (pelnīšanas) leģitimitātes nodrošinājums. Tāpēc minētie ļaudis atļaujas lietot vārdus OVA no reizes reizē arvien šaurākā kontekstā.

Ar visaptverošu veselības aprūpes sistēmas un tās problēmu izvērtējumu uzstājīgi sabiedrības doma tiek virzīta obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai un nodošanai privātu struktūru rokās, kā labāko piemēru vairākkārt nosaucot Nīderlandi.

Viena darba grupa valdībā, viena darba grupa Finanšu ministrijā un viena – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Mērķis izvērtēt iespējas un piedāvāt risinājumus veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai. Vai šoreiz izdosies tikt tālāk par darba grupām un viest pārmaiņas veselības nozarē, kuras finansējums šogad attiecībā pret iekšzemes kopproduktu nokrities vēsturiski zemu?

Obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas par bezpajumtniekiem veiks valsts, nevis pašvaldība, skaidro Veselības ministrijas (VM) Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis.

"Pašlaik veselības apdrošināšanas tirgus Latvijā mērāms 33 miljonu LVL apmērā. Kaut arī vērojams parakstīto prēmiju pieaugums, pirmskrīzes līmenis - 55 miljoni LVL - vēl nav sasniegts. Šajā apdrošināšanas jomā pastāv ievērojams izaugsmes potenciāls, jo tikai aptuveni katram ceturtajam ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam Latvijā ir veselības apdrošināšanas polise," saka apdrošināšanas sabiedrības ERGO veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā, Gints Konrads.