Lai piesaistītu papildu finansējumu veselības aprūpei, Latvijā plānots ieviest veselības apdrošināšanu, tomēr pagaidām ar šiem vārdiem katrs saprot kaut ko citu – fiksēts maksājums katram iedzīvotājam vai maksājums proporcionāli ienākumiem, sasaistot to ar kādu no pašlaik jau esošajiem darbaspēka nodokļiem.
Valdības vadītāja vadītā darba grupa nonākusi pie secinājuma, ka ir jāievieš valsts veselības apdrošināšana - konkrēti, kāda veida - vai sasaistīta ar nodokļu nomaksu vai kā konstants, fiksēts mēneša maksājums -, to premjerministrs Māris Kučinskis pagaidām nekomentē.
Apdrošināts - par kādu cenu?
Lēmumu darba grupa pieņems nākamajā nedēļā, taču, pēc premjera teiktā, ideju par valsts obligātu veselības apdrošināšanu darba grupā atbalsta pat vislielākie skeptiķi. Ideja ir apdrošināt veselībai katru iedzīvotāju līdzīgi kā Lietuvā, tomēr gan Lietuvā, gan Igaunijā šī apdrošināšana notiek ar nodokļu starpniecību, piemēram, Igaunijā 13 procentu no sociālajām iemaksām nonāk veselībai, pārējais - sociālajai apdrošināšanai. Latvijā šādai idejai nav atbalsta no sociālo partneru - darba devēju - puses, tāpēc premjers valdību veidojošajai koalīcijai apspriešanai darba grupā piedāvās variantu, ka apdrošināšanas polises iegādei tiks noteikta konkrēta, fiksēta summa. Neatkarīgā rakstīja, ka šī summa svārstās no 20 līdz 30 eiro.
Miglā tīti varianti
Tajā pašā laikā vislielākās diskusijas ir un būs - ja valdība konkretizēs šo jauno piedāvājumu, vai jaunais maksājums nav jauns nodoklis vai nodeva un vai tas nepalielina vēl vairāk sociālo nevienlīdzību, jo līdz šim nav izskanējis neviens skaidrojums, vai viena konstanta summa būs jāmaksā visiem, neatkarīgi no nodarbinātības fakta un ienākumu līmeņa. M. Kučinskis piebilst, ka ir nepieciešama diferenciācija, jo nebūtu godīgi visiem likt maksāt vienu summu. Tiesa, vēl pagājušajā nedēļā premjers klāstīja, ka darba grupa atkāpusies no idejas ņemt naudu veselības nozarei no sociālā budžeta - «nauda pensionāriem jāatstāj» - un minēja, ka valdība domās, kā veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu.
Veselības ministre Anda Čakša Neatkarīgajai atzina, ka viņa nepiekritīs tādam variantam, ka visiem iedzīvotājiem būtu jāmaksā konstanta summa, neizvērtējot situāciju, kādā ir persona, vai nenosakot šo diferenciāciju. Ministre sacīja, ka līdz nākamajai nedēļai Veselības ministrijai jāizstrādā varianti, kā sasaistīt valsts veselības apdrošināšanas sistēmu ar mediķu algām un kā izveidot veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozu. A. Čakša arī uzsvēra, ka apdrošināšanas maksājums nedrīkst būt vienāds visiem, ņemot vērā, cik dažādas ir iedzīvotāju algas.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola gan stāstīja, ka iepriekš darba grupā vienojušies, ka diskusijas par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu turpinās. «Ja veselības aprūpi sasaista ar sociālajām iemaksām, varēs redzēt statistiku, cik daudz veselības pakalpojumu saņēmēju ir nodokļu maksātāji,» teica finanšu ministre.
Valdība ir vienojusies, ka tuvākajos gados jāpalielina veselības finansējums vismaz līdz četriem procentiem no IKP, tomēr Veselības ministrija uzstāj, ka veselībai naudu jārēķina atbilstoši budžeta tēriņiem un veselībai jānovirza 12 procentu pašreizējo deviņu procentu vietā.
Vienojas par algām, tikai naudas nav
Savukārt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadome vienojās atbalstīt Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas darba grupas izstrādāto likumprojektu, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, sākot no šāgada jūlija. Tas paredz, ka, trīs gadu laikā pakāpeniski samazinot pagarināto normālo darba laiku, no šīs normas valsts atteiksies. Par šo likumprojektu Saeimā lems jau tuvākajā laikā, pagaidām vienīgi nav skaidrs, kur ņemt finansējumu jau šogad, jo Finanšu ministrija neatbalsta papildu tēriņus.