Slimošanas ap(no)drošināšana

Pilnīgi iespējams, ka tā sauktā Beveridža sistēma (tikai budžets), saskaņā ar kuru medicīnu finansē Latvija, nav optimāla. Tad kāpēc obligātās veselības apdrošināšanu (OVA) te no reizes reizē tiek mēģināts ieskapēt tikai kā biznesa projektu? Šoreiz pat pieklājības pēc nav mēģināts vērtēt, vai OVA Latvijā šobrīd ir pietiekams sociālekonomisks pamats. Velti gaidīt pamatojumu, ka OVA garantēs gan nozares atkopšanos, gan vispārējās veselības ainas konsekventu uzlabošanos. Gluži pretēji – vērojot apiešanos ar cilvēku nozarē ( rindas, kvotas...), man šķiet, ka ne tikai politiķiem, ekonomistiem, baņķieriem, bet arī daļai mediķu slimība un nevis veselība nu ir viņu darbības attaisnojums. (Iz)ārstēšana pamazām pārstāj būt mērķis un kļūst tikai formāls rīcības (pelnīšanas) leģitimitātes nodrošinājums. Tāpēc minētie ļaudis atļaujas lietot vārdus OVA no reizes reizē arvien šaurākā kontekstā.

Manuprāt, ja jau gribas medicīnā tā saukto Bismarka (tirgus) sistēmu, ir diletantisms nenorādīt (jaunus) ienākumu avotus, kas garantē šo sistēmu, bet izrādīt gatavību aplikt ar jaunu nodokli (300 eiro gadā) strādājošos (ap 900 000 cilvēku). Un nesniegt atbildes, kas konkrēti (ja paralēli notiek atsacīšanās no valsts medicīnas) notiks ar tiem apmēram 700 000 cilvēku (ne tikai strādājošo), kuri šo sistēmu Latvijā nespēs panest? Ne jau velti minēto sistēmu uzskata par efektīvu attīstītās valstīs.

Jā, Igaunijā ir šis modelis (13% atskaitījumu veselības budžetā no 33% obligātajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem). Jā, Lietuvā ir jaukts modelis. Bet Lietuva, lai to ieviestu, savulaik samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 24 līdz 15 procentiem. Un tikai tad noteica, ka 6% OVA maksā darbinieks, 3% - darba devējs. Plus valsts budžeta piešprices. Arī citur OVA maksājumus itin bieži veido atskaitījumi no ienākumu vai sociālā nodokļa. Atšķiras likmes. Un vai tad Latvijā vienā no periodiskajiem OVA ieviešanas uzplūdiem nepavīdēja ideja - samazināt IIN par 5% un uz šo līdzekļu pamata turēt OVA? Kas traucēja tad, kas traucē tagad mācīties no citiem un darīt līdzīgi, nevis uztiept ļaudīm vēl vienu nodokli? Jau tā Latvijā cilvēki no savas kabatas maksā medicīnai 37,8%, Lietuvā - 31,8%, Igaunijā - 18,4%. Domāju, ka Igaunijā šie tēriņi ir mazāki tāpēc, ka viņu modelis tika apjēgts un īstenots tautsaimnieciski, bet pie mums tas jau idejas līmenī tiek sludināts kā korporatīvs. Es sākšu domāt, ka piedāvātā OVA versija ir kas vairāk nekā spekulācija un šauru aprindu biznesa projekts tad, ja: - ar OVA tiešām tiks garantēta kvalitatīva medicīniskā pamataprūpe, kas vedīs pie tautas veselības ainas konsekventas uzlabošanās; - ja katrs savu OVA polisi varēs lietot katrā Latvijas vietā; - ja OVA grozā ietilps arī profilaktiskie pakalpojumi; - ja būs skaidra kontrole un reāla atbildība tiem, kas rīkojas ar OVA naudu; - ja līdz ar OVA izgaisīs situācijas, kad aparatūrai nauda ir, ārstēšanai - nav; - ja lētās zāles būs plaši pieejamas... Utt., u.tml.

Pagaidām es piekrītu Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera viedoklim. Mēs runājām par OVA, un uz manu jautājumu, vai šobrīd vārdi «obligātā veselības apdrošināšana» nav sinonīms vārdiem «valsts medicīnas sagraušana», Kera kungs atbildēja apstiprinoši. Viņš teica - tas tādēļ, ka netiek ievēroti OVA nepieciešamie nosacījumi, kurus Pasaules Veselības organizācijas Barselonas grupa formulēja Latvijai 2012. gadā. Tostarp arī vēlme, lai tagad daudz locītie 5% no IKP (vai vismaz 12% no konsolidētā budžeta) tiek sasniegti 2014. gadā. Līdz to izpildei no personalizētām iemaksām jāatturas. Viens no Kera kunga ieteikumiem bija - līdzīgi citu Eiropas valstu praksei izmantot daļu no sociālā budžeta uzkrājumiem. «Līdz ar to varētu panākt arī šo iemaksu personificēšanu un uzskaiti. Jo tad ir skaidrs - tas, kurš maksā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, arī ir uzskaitīts kā spēlētājs.» Vēlmi uzlikt papildu nodokli darbaspēkam viņš nosauca par sliktu variantu un teica, ka «sliktuma būs vairāk nekā labuma. Tā būtu liela kļūda.» Taču, ja kļūdas domāts taisīt, lai privatizētu nozari, tad tas nozīmēs «veselības aprūpi bagātajiem. Bet Latvija izveidosies par labi apsargātu kapsētu ar teicamiem grāmatvedības rādītājiem.».