Mikrouzņēmumu darbinieki nav apdrošināti veselībai, neraugoties uz veiktajām sociālajām iemaksām, kuras teorētiski ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas pamatā. Šāds lēmums tika pieņemts jau pagājušajā gadā, likumā par sociālo apdrošināšanu ierakstot vienu rindiņu – nav apdrošināti veselībai –, bet nepalielinot mikrouzņēmumu maksāto sociālo iemaksu apmēru, kā tas tika izdarīts attiecībā uz citiem Latvijas strādājošajiem.
No Nacionālā veselības dienesta skaidrojuma izriet, ka automātiski veselībai apdrošinātie iedzīvotāji ir legālie darba ņēmēji, kas veic sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā (tātad maksā pilnas sociālās iemaksas 35,09 procentu apmērā no bruto algas), un valsts apdrošinātie iedzīvotāji (kopumā 21 sociālā grupa). Taču veselības apdrošināšanai nekvalificējas virkne citu Latvijā strādājošo, tostarp legāli un pat sociālās iemaksas maksājoši darbinieki. Kā piemēru Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča nosauc mikrouzņēmumu darbiniekus un autoratlīdzību saņēmējus, kuriem, lai saņemtu pilnu veselības pakalpojumu grozu, ir jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas. Kāpēc mikrouzņēmumu darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki nekā minimālā alga, nav dotas tiesības uz veselības aprūpi kā ikvienam citam strādājošajam, lai gan viņi skaitās sociāli apdrošināti? Un kāpēc tieši šādu lēmumu pieņēma valdība un Saeima, apstiprinot likumus par veselības finansēšanu, valsts veselības apdrošināšanu un veicot grozījumus likumā par sociālo apdrošināšanu?
Politiska izšķiršanās
Par iedzīvotāju grupām, kuras kā nodokļu maksātāji saņemtu valsts veselības apdrošināšanu, diskutēts ilgstoši, līdz tika panākta vienošanās, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personai, kura ir sociāli apdrošināta.
Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka sociāli apdrošinātai šai personai jābūt saskaņā ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu (papildus šajā likumā ir noteikts, ka veselībai ir apdrošināta arī tā persona, kas pati veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas). Pats Veselības aprūpes finansēšanas likums sīkāk iedzīvotājus - tos vai citus nodokļu maksātājus - nesadala un nenorāda, ļaujot to noteikt citam likumam, kurā arī pērn tika veikti grozījumi. Piemēram, šajā veselības finansēšanas likumā par mikrouzņēmumu darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem un viņu tiesībām uz veselības pakalpojumiem nekas nav minēts.
Savukārt likumā par sociālo apdrošināšanu sacīts, ka pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likums arī nosaka: «Mikrouzņēmuma darbinieki ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.» Šī pēdējā rinda likumā ir izšķīrusi mikrouzņēmumu darbinieku likteni attiecībā uz veselības aprūpi.
Atgādinot lēmuma pieņemšanas gaitu, Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders norāda: pagājušajā gadā, pieņemot lēmumu par veselības apdrošināšanu, valdību veidojošo partiju koalīcijas padome vienojās palielināt sociālo iemaksu likmi par vienu procentu, šos līdzekļus novirzot veselības aprūpei. Pusi no procenta likmes maksā darba ņēmēji, pusi - darbinieki. «Likmi līdz 35,09 procentiem palielināja visiem vispārējā režīmā strādājošajiem, nosakot šo darbinieku tiesības uz veselības aprūpi,» saka O. Šneiders. Tātad politiķi izšķīrās, ka galvenais nosacījums, lai iekļautos valsts veselības apdrošināšanā, būs sociālo iemaksu veikšanas fakts pilnā apjomā, kas ietver arī veselības apdrošināšanai paredzēto vienu procenta punktu. O. Šneiders atgādina, ka mikrouzņēmumiem šo vienu procentu nodokļiem nepielika, un, pat ja par viņiem darba devējs maksā sociālās iemaksas, veselības apdrošināšanai šīs iemaksas netiek veiktas. Faktiski tas bija politisks lēmums, politiska izšķiršanās, jo varēja arī palielināt nodokļus mikrouzņēmumiem, iekļaujot veselības iemaksas, tā vietā nolēma, ka mikrouzņēmumos strādājošie var paši veikt brīvprātīgi iemaksas veselības apdrošināšanai, kas, kā Neatkarīgā rakstīja, ir 206,40 eiro šim un nākamajam gadam kopā.
Lielums nav svarīgs
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece Neatkarīgajai apstiprina, ka par mikrouzņēmumu darbiniekiem ir jāveic sociālās iemaksas un viņi ir sociāli apdrošināti bezdarbam, invaliditātei, pensijai un citiem riskiem, taču veselības apdrošināšana nav iekļauta. Pēc Labklājības ministrijas datiem, sociālās iemaksas par mikrouzņēmumos strādājošajiem ir ļoti minimālas, protams, ar izņēmumiem. Tomēr J. Muižniece uzsver, ka veselības apdrošināšanas kontekstā nav svarīgi, cik lielas sociālās iemaksas ir veiktas, bet atbilstība konkrētam nodokļu maksātāja statusam, proti, darbiniekam, kas maksā sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā.
Mikrouzņēmuma darbinieks var paralēli strādāt arī citā citā uzņēmumā, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, un, kā atzīst J. Muižniece, lielākā daļa šo darbinieku arī ir divos statusos. Līdz ar to viņiem vajadzētu būt apdrošinātiem veselībai.
