Veselība

Vision Express veiktajā klientu aptaujā liela daļa atzina, ka pirms miega lasa vai izmanto viedierīces un datoru - jau esot gultā. Tāpat viņi arī apstiprināja, ka vienīgais apgaismojums, lasot gultā, ir naktslampa, bet viedierīces tiek lietotas arī atrodoties pilnīgā tumsā. Tomēr vissatraucošākais, ka daudzi iedzīvotāji atzīst un ļoti labi apzinās – šādā veidā viņi bojā savu redzi.

Rudens nāk ar noteiktiem pienākumiem, un svarīgākais no tiem ir neaizmirst steigas pilnajā ikdienā parūpēties par savu reproduktīvo veselību, laikus piesakot vizīti pie ginekologa un veicot pilnu veselības pārbaudi. Pārbaude neprasa daudz laika un pūļu, taču sniedz nenovērtējamu ieguldījumu veselības saglabāšanā. Par šo un citiem faktoriem, kas ir svarīgi sievietes veselībai, Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros stāsta ginekoloģe un ultrasonogrāfijas speciāliste Kristīne Ķempe.

Piektdaļai Latvijas bērnu ir liekais svars, un aptaukošanās proporcija bērnu vidū turpina pieaugt. Tuvojoties Starptautiskajai pārtikas dienai, kas tiek atzīmēta 16. oktobrī, ir vērts atgādināt, cik svarīgi ir lietot veselīgu pārtiku un ievērot veselīga dzīvesveida paradumus ģimenē, jo tas ietekmē gan pieaugušo, gan bērnu veselību. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un dietoloģe Laila Meija stāsta par veselības problēmām, ko var radīt bērna aptaukošanās, un atgādina, kas jāņem vērā, lai pēc iespējas samazinātu šo risku.

Sajūtot kādu smaržu, mēs to vērtējam pēc principa «patīk – nepatīk», un šis vērtējums ir subjektīvs. Bieži vien noteikts aromāts cilvēkam liek atcerēties kādu notikumu vai faktu, un šīs atmiņas var būt gan patīkamas, gan nepatīkamas. Piemēram, skūšanās losjons, kuru vairums cilvēku uztver kā izsmalcinātu un neuzbāzīgu, kādai sievietei var radīt nepatīkamas asociācijas, ja to lietojis viņas šķirtais vīrs. Bet kūtsmēslu smaka, kas lielākajai daļai ļaužu liek saraukt degunu, kādam saistīsies ar saulainajām bērnības vasarām laukos pie vecmāmiņas.

Tumši loki un maisiņi zem acīm – šie traucējošie defektiņi mēdz cilvēkus pārsteigt nesagatavotus. Kāpēc tie rodas, un ko darīt lietas labā?

Mati ir daļa no mūsu vizuālā tēla, kam, ikdienā ejot cilvēkos, jāizskatās labi. Mērena matu taukošanās ir normāla parādība: galvas ādas tauki (sebums) ir dabīgs kondicionētājs, kas nodrošina ādas virskārtā normālu pH līmeni, lai pasargātu to no dažādām baktērijām. Bet ko darīt, ja mati taukojas pārāk ātri? Dažam tā ir īslaicīga, bet daudziem – arī pastāvīga problēma, ar kuru cilvēki cīnās gadiem, jo mati taukojas katru dienu un ir ļoti grūti šajā ziņā kaut ko mainīt. Tādā gadījumā ļoti palīdz speciāli šai problēmai domātie matu kopšanas produkti.

Par to, kas ir Ginkgo biloba jeb divdaivu ginks, nevienam vairs īpaši nav jāstāsta. Lai arī dzimtene šim unikālajam kokam ir tālajā Āzijā, divdaivu ginka preparātus pazīst un lieto cilvēki visā pasaulē. Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē. Produkti, kas satur divdaivu ginka lapu ekstraktu, ir visnotaļ pieprasīti, un īpaši par tiem interesējas cilvēki, kuri rūpēs par savu veselību dod priekšroku produktiem, kas iegūti no dabas vielām. Austrumu tautām ginks ir pretstatu vienības, pastāvības, cerības, mīlestības un ilga mūža simbols.

Finanšu ministrijas sagatavotajā dokumentā Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam, ar ko tā pirmdien iepazīstināja gan valdību, gan sabiedrību, minēti skaitļi, kas samulsinājuši veselības nozares profesionāļus. Neizpratni radījis kāds rādītājs – procenti no iekšzemes kopprodukta. Neatkarīgajai, cenšoties noskaidrot, kāpēc un kā tiek apgalvots, ka jau šogad veselības budžets ir sasniedzis četru procentu atzīmi no iekšzemes kopprodukta (IKP), radās pārliecība, ka tās ir spēles ar skaitļiem. Varētu arī spēlēties, taču Finanšu ministrija apstiprina faktu, ka pašreizējā budžeta projektā – ne pamata budžetā, ne papildus reformām piešķirtajā finansējumā, kas ir 154 miljoni eiro – nav ieplānota nauda mediķu darba algas palielinājumam, kas apsolīts.

Kā tu guli – tāds tu esi. Nav nemaz jābūt sapņu tulkam, lai varētu spriest par cilvēka personību un veselību pēc viņa gulēšanas paradumiem – tā dažādos pētījumos secinājuši amerikāņu zinātnieki.

Saruna pašam ar sevi var palīdzēt gan ikdienišķās situācijās, gan saspringtos brīžos, un nevajadzētu domāt, ka cilvēks, kurš tā dara, ir dīvains, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, pat ja saruna notiek skaļi, protams, ja vien runa nav par halucinācijām.

Apskāvieni var nākt par labu cilvēku veselībai, ja vien šķiet pieņemami tiem, kuri tiek apskauti, atsaucoties uz Kārnegi Mellona universitātes pētījumu, vēsta SheKnows.

Pasaules veselības organizācija izstrādājusi jaunas vadlīnijas iedzīvotāju aizsardzībai pret trokšņu piesārņojumu, kas ir viens no galvenajiem mūsdienu riska faktoriem cilvēku veselībai.

Andris Kivičs joprojām sāpīgi pārdzīvo neiekļūšanu 13.Saeimā.

Ministru kabinets, ārkārtas sēdē skatot nākamā gada budžeta jautājumu, apstiprināja arī 2019. gada budžeta projektu veselības aprūpes nozares provizoriskajam finansējumam.

Rudenim sākoties, vasaras kurpes un sandales nomaina slēgtie apavi. Kājas ātrāk gurst, pēdām nepiekļūst gaiss, tās vairāk svīst – visi šie faktori pastiprina risku iedzīvoties pēdu veselības problēmās. Izplatītākās no tām ir sausi, plaisājoši papēži, sabiezējumi uz pēdām, varžacis un sēnīšu infekcijas. Kā parūpēties par pēdu veselību un labsajūtu gada vēsajā sezonā, konsultē sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Pusaudžu resursu centrs, kuru izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem Latvijā, pirmajā darba pusgadā atbalstu sniedzis vairāk nekā 40 jauniešiem ar atkarībām, informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Veselīgs uzturs un sporta aktivitātes daudzu ikdienā rudenī paliek aizvien retāki. Tā ir samērā klasiska un daļēji arī saprotama pieeja, taču nebūt ne pareiza, jo pastāv dažādi, vienkārši risinājumi, lai uzturētu sevi formā un uzlabotu savu veselību, arī iestājoties vēsākam laikam, norāda viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis.

Ikviens no mums pazīst kādu vēža pacientu vai, ļaunākajā gadījumā ar šo diagnozi saskāries arī pats. Reizēm šķiet, ka mūsdienās vēzis kļūst arvien agresīvāks, viltīgāks un neizbēgamāks. Tomēr lielā mērā slimības attīstību var noteikt arī mūsu dzīvesveids un izvēles. Par to stāsta rezidente onkoloģijā-ķīmijterapijā Ļubova Blumberga.

No vasaras atvadīties ir grūti – pat tad, kad ausis pluina auksts vējš, negribas likt cepuri un meklēt biezo šalli. Taču sapūstas ausis var izraisīt ļoti nepatīkamas izjūtas, spēcīgas sāpes un nopietnas veselības problēmas. 

Rahīts, mīksti kauli un nervozitāte – ja mazs bērns neuzņem pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, potenciālo veselības risku saraksts ir garš. Tomēr tikai 6% aptaujāto* vecāku Latvijā zina, ka viņu 1–3 gadus vecajam bērnam nepieciešams četrreiz vairāk kalcija nekā pieaugušajam, savukārt nieka 3% – ka mazajam vajag septiņreiz vairāk D vitamīna nekā lielam cilvēkam. Kādēļ šie divi elementi 1–3 gadu vecu bērnu uzturā ir tik svarīgi, skaidro kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte Anna Birka, ārste pediatre ar gandrīz 40 gadu stāžu.