Jau zināms, ka laikapstākļu pārmaiņas var ietekmēt veselību dažādos veidos. Tostarp, tie, kuriem ir artrīts, izjūt pastiprinātas sāpes locītavās, kad samazinās gaisa temperatūra un spiediens, kā arī cilvēki, kurus moka migrēnas, īpaši izjūt laikapstākļu pārmaiņas, bet negaiss var saasināt astmu.
Vislielākais risks piedzīvot sirdslēkmi ir laikā, kad ārā gaisa temperatūra ir zem nulles.
CNN ziņo, ka šim sarakstam ir jauns papildinājums - sirdslēkmes, kuras izraisa auksts laiks. Tas ticis atklāts jaunā pētījumā, kuru trešdien publicēja JAMA Cardiology.
Galvenais atklājums bija, ka sirdslēkmju gadījumu skaits palielinās brīdī, kad ārā nokrītas gaisa temperatūra, ir stiprs vējš, maz saules gaismas un ir zems atmosfēras spiediens.
Tātad, vislielākais risks piedzīvot sirdslēkmi ir laikā, kad ārā gaisa temperatūra ir zem nulles. Risks ievērojami mazinājies, kad temperatūra pakāpās virs 3 vai 4 grādiem.
''Kad vidējā gaisa temperatūra no +20 nokrīt līdz 0, risks piedzīvot sirdslēkmi pieaug par 14%,'' skaidro pētnieki.
Un otrādāk - ja vidējā gaisa temperatūra pieaug par 7,4 grādiem, tad šis risks mazinās par 2,8%.
Iemesli tam gan ir spekulatīvi - eksperti pieļauj, ka varbūt pie vainas ir biežās saaukstēšanās, vai arī piespiedu fiziska slodze tīrot sniegu.
Visbeidzot, jāatzīmē, ka pētījums noticis Zviedrijā, tādēļ ir jo īpaši objektīvs arī runājot Latvijas kontekstā.
Kā zināms, klimata pārmaiņu dēļ ne tikai palielinās silto laikapstākļu periods, bet arī pastiprinās ziemu intensitāte.
