Elpošana ir tik pašsaprotama, ka mēs par to iedomājamies vien tad, kad tā ir apgrūtināta. Ja cilvēks aizelšas, uzkāpjot pa kāpnēm, vai izjūt diskomfortu aizlikta deguna dēļ, tās ir viegli risināmas problēmas – vajadzīgs vien mazliet laika vai labs deguna aerosols. Taču ko darīt, kad pēkšņi bez redzama iemesla trūkst elpas vai sākas mokoša klepus lēkme? Par biedējošo slimību astmu un kā ar to sadzīvot, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.
“Astma ir viena no tipiskajām mūsdienu slimībām - tā iet rokrokā ar dažādām alerģijām, ko izraisa gaisa piesārņojums un pārtikas alergēni. Diemžēl neārstēta astma draud ar dzīvībai bīstamām sekām, tāpēc to noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Vecākiem būtu rūpīgi jāpavēro - ja bērnam ieildzis sauss klepus, tas kļūst biežāks naktī, pie fiziskām slodzēm, vai arī sākas bez redzama iemesla, iespējams, tā nebūt nav nevainīga rudens saaukstēšanās,” stāsta Ieva Zvagule.
Kas ir astma?
Astma ir hroniska slimība, kas izraisa elpceļu iekaisumu un sašaurināšanos un izpaužas kā atkārtotas sēkšanas lēkmes, elpas trūkums, smaguma sajūta krūšu kurvī un klepus. Visbiežākie astmas cēloņi ir dažādi ieelpojamie alergēni: 80% astmas slimnieku to ierosina mājas putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas, putekļi vai ziedputekšņi. Liela nozīme ir arī iedzimtībai - astmas iespējamība ir ievērojami lielāka, ja tā jau ir kādam no vecākiem.
Problēmas ar elpošanu, izteikti apgrūtināta čīkstoša izelpa, smaguma sajūta krūšu kurvī, klepus bez redzama iemesla - ja šādi simptomi parādās bieži, īpaši fiziskas piepūles laikā vai naktī, tas ir pamats bažām. “Visiem cilvēkiem izpausmes var nebūt vienādas, un slimības sākumā simptomi var šķist nenozīmīgi, tādēļ daudziem pat neienāk prātā, ka viņi saskārušies ar nopietnu hronisku saslimšanu,” uzsver Ieva Zvagule.
