IZRĀDĀS, ir vairāki vitamīni un minerālvielas, kas trūkst arī tiem, kuru pašsajūta ir laba

© Publicitātes foto

Vitamīni un minerālvielas atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tie rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Vajadzīgās uzturvielas organisms saņem ar pārtiku, taču bieži to daudzums ir nepietiekams. Farmaceiti norāda, ka cilvēks nereti kļūdās, domājot, ka organisms saņem visu nepieciešamo, ja ēdienkarte ir sabalansēta, fizisko aktivitāšu daudzums pietiekams un kopējā pašsajūta ir laba, taču patiesībā ķermenis cieš no vitamīnu un uzturvielu trūkuma.

“Vitamīnu un minerālvielu trūkuma izraisītās sekas parasti jūtamas tikai pēc ilgāka laika. Cilvēka organisms ir gudrs, tas spēj ilgstoši funkcionēt, izmantojot rezerves. Problēmas visbiežāk sākas tad, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas nopietnākas veselības problēmas, piemēram, sāk izkrist mati, novājinās imunitāte, parādās mazasinība u.tml. Ikvienam ik pa laikam ieteicams pārskatīt savu ēdienkarti, papētīt un parēķināt uzņemto uzturvielu daudzumu un attiecīgi pamainīt ēšanas paradums un, ja nepieciešams, papildināt uzturu ar uztura bagātinātājiem,“ stāsta sertificētā Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

D vitamīns

Ņemot vērā mūsu klimata joslas īpatnības un saules trūkumu, sākoties rudens sezonai, D vitamīna trūkums novērots teju katram, nešķirojot ne vecumu, ne dzimumu. D vitamīns jeb “saules vitamīns” atbild par imunitāti, kaulu un zobu stiprību, jo tas palīdz organismā uzsūkties kalcijam un fosforam. “D vitamīna pietiekama uzņemšana ir viena no sarežģītākajām īpaši gada tumšajā sezonā. Saules gaismas neesamību visefektīvāk kompensēt, regulāri uzturā lietojot dažādas zivis, taču mūsu kultūrā tik aktīvi patērēt jūras produktus var vien retais. Savukārt ar citiem pārtikas produktiem, ēdot tos samērīgos apjomos, nav iespējams uzņemt vajadzīgo vitamīna daudzumu,” skaidro L. Zālīte.

D vitamīna dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 400 mikrogrami (IU). Lai to uzņemtu ar pārtiku, cilvēkam katru dienu jāapēd vismaz 100 g svaiga laša vai 200 g tunča eļļā. Savukārt, uzņemot to ar citiem pārtikas produktiem, būtu, piemēram, ik dienas jāapēd 20 olas dzeltenumi (šāds apēsto olu daudzums ir krietni virs veselībai ieteicamās dienas normas).

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Veselība

Svētkos mēdzam vairāk baudīt gan dažādus našķus, gan tradicionālos ēdienus. Kā šo laiku pavadīt veselīgāk un rūpēties par savu un svētku viesu labsajūtu? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.