Diemžēl Latvijas gados vecākie cilvēki ir pakļauti nabadzības riskam, vientulībai, slimībām. Sabiedrības novecošanās, migrācija un darbaspēka trūkums ir Eiropas mēroga problēma. Latvijas pensijas vecuma iedzīvotāji ir teikuši, ka labprāt strādātu. Lielākā daļa – tālab, lai nopelnītu papildus pensijai, salīdzinoši maz – lai socializētos. Lai gan vientulība ir problēma arī Latvijā.
Strādā, lai (iz)dzīvotu
Šoruden Norvik Banka veica aptauju, kuras rezultāti liecina: 52 procenti senioru, kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Deviņpadsmit procenti senioru vecumā pēc 60 gadiem jau strādā algotu darbu. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka lielākoties pensijas vecuma cilvēki strādā, lai savilktu galus, jo maz bija tādu, kuri uz darbu dodas tālab, lai būtu cilvēkos un varētu nenoslēgties dzīvokļa četrās sienās. Tāpēc nebūt ne optimistiski var skaidrot Centrālās statistikas pārvaldes datus, ka 2017. gadā pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā bija 62,3 procenti, kas ir par 5,2 procentpunktiem augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju (57,1 procenti) šajā vecuma grupā.
Ne visi pensijas vecuma cilvēki var aktīvi strādāt, pat ja to gribētu darīt. Statistiķi noskaidrojuši - vairāk nekā puse pirmspensijas vecuma iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešos mēnešos ir ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Un, jo vecāks cilvēks, jo vairāk pasliktinās veselība. Vismaz Latvijā tas ir tā.
Nekā jauna - novecojam
Prognozējamā situācija Eiropā šķiet attālināta (līdz 2070. gadam Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums pieaugs par četriem gadiem, bet 80 gadu vecu iedzīvotāju skaits dubultosies un sasniegs 13 procentus no visiem eiropiešiem), bet necik iepriecinošas nav Latvijas prognozes. Šā gada sākumā Latvijā bija 269 800 jeb 13,9 procenti pirmspensijas vecuma (55-64 gadi) iedzīvotāju. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās - no 2010. līdz 2018. gadam vērojams pieaugums par 9,1 procentu.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka 2070. gadā uz vienu pensionāru varētu būt tikai divi strādājošie (pašlaik - trīs līdz četri). Vidējais mūža ilgums Eiropā ir sasniedzis 80 gadus, bet Latvijā tuvojas 75 gadiem, kas liecina par veselības aprūpes kvalitātes celšanos un medicīnas sasniegumiem.
Tas nozīmē, ka darba devējiem vajadzēs pielāgoties demogrāfiskajai situācijai un saprast senioru vajadzības, prasības, fiziskās iespējas, lai varētu pilnvērtīgi nodarbināt cilvēkus, kas ir vecāki par 60 gadiem. Iespējams, seniori nevarēs vai negribēs strādāt pilnu slodzi, viņu reakcijas ātrums būs cits, viņi nespēs strādāt fizisku darbu u.tml.
Latvija iesaistās
Tāpēc senioru dzīves kvalitāte ir nozīmīga, un arī Latvija iesaistās projektos, kas vērsti uz pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku izglītošanu. Pagājušajā gadā Rīgas Stradiņa universitāte parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju par projekta Vecums nav šķērslis īstenošanu. Tā mērķis ir sniegt zināšanas un prasmes pirmspensijas un agrīnā pensijas vecuma cilvēkiem par to, kā ievērot aktīvu dzīvesveidu, kas nozīmē gan tālāku izglītošanos, gan prasmi adaptēties, pārejot no aktīvas darba dzīves pensionāra statusā, kā pārvarēt vientulību.
Pensija nenozīmē sevis norakstīšanu. Kad tika parakstīts līgums, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš atzina, ka tikai piektā daļa Latvijas senioru ir aktīvi, iesaistās senioru organizācijās un apgūst jaunas prasmes.
Viņš teica, ka senioru noslēgtību veicina, iespējams, nepietiekamas zināšanas par savām tiesībām un iespējām. Tāpēc ar projektu Vecums nav šķērslis pensijas vecuma cilvēki tiktu iedrošināti atrast veidus, kā justies līdzvērtīgiem un noderīgiem. Plānots, ka nākamgad Latvijā un abās kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - tiks uzsāktas vairākas aktivitātes, kurās seniori iegūs plašu informāciju par iespējām dzīvot pilnvērtīgi vecumā 60+, 70+ un tā tālāk.
Vientulība ir dažādu slimību iemesls, bet, lai seniori sāktu interesēties par jaunām iespējām, iesaistītos pasākumos un organizācijās, meklētu tālākizglītošanās iespējas, vispirms ir jānodrošina viņu pamatvajadzības.
***
ZVANIET, JŪS UZKLAUSĪS!
Lai vecāka gadagājuma cilvēkiem mazinātu sociālās atstumtības risku un veicinātu aktīvāku dzīvesveidu, Rīgā katru darba dienu no pulksten 10 līdz 14 darbojas Senioru zvanu centrs. Brīvprātīgie darbinieki ir seniori, kuri saņem tālruņa zvanus no citiem senioriem, sniedzot viņiem informāciju par brīvprātīgā darba iespējām Rīgas pašvaldībā, aktuāliem kultūras pasākumiem, par brīvā laika pavadīšanas iespējām, kā arī aprunājoties par viņiem aktuālām tēmām. Daudzi zvanītāji jūtas vientuļi un vēlas iepazīties, atstāj savu tālruņa numuru. Senioru zvanu centra brīvprātīgie labprāt uzklausīs atmiņas un pārdomas par svētku dienām - 11. novembri un 18. novembri.
Senioru zvanu centra tālruņa numuri ir 20224913, 25643438 un 29438355.