Valsts valoda

Lielākā daļa jeb 62% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembrī veiktais pētījums.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 1.jūnijā, pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, paredzot kārtību, kādā varēs pārbaudīt deputātu valodas prasmes, kā arī deputātus izslēgt no Saeimas, ja viņu valsts valodas prasmes nebūs pietiekamas.

Ja stātos spēkā Satversmes grozījumi par izglītību tikai valsts valodā, to ieviešanai būtu nepieciešami divi miljoni latu.

Saeimā ceturtdien izvērtās karstas un ilgas debates par grozījumiem Darba likumā attiecībā par svešvalodas prasmēm darba ņēmējiem. Priekšlikuma aizstāvji pamatoja, ka tas nostādīs vienādās pozīcijās darba ņēmējus, kas nav mācījušies svešvalodas un stiprinās latviešu valodu, savukārt oponenti uzsvēra, ka tas pazeminās jauniešu konkurētspēju darba tirgū.

Saeima šodien nodeva komisijām grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju nosūtīt deputātu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.

Gandrīz puse jeb 45% procenti pilsonības pretendentu savu latviešu valodas prasmi novērtējuši kā nepietiekamu, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru, liecina trešdien prezentētais Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījums par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonību.

Tiesībsargs Juris Jansons otrdien uzsvēris, ka jautājums par mācību valodu skolās un otru valsts valodu ir pilsoņiem izlemjami jautājumi.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kārtību, kādā varēs pārbaudīt deputātu valodas prasmes, kā arī deputātus izslēgt no Saeimas, ja viņu valsts valodas prasmes nebūs pietiekamas.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.aprīlī, skatīs darba grupas izstrādāto likumprojekta tekstu, kas paredz izvērstu procedūru deputātu valodas prasmes pārbaudei un izslēgšanai no Saeimas gadījumā, ja viņa valsts valodas prasmes nav pietiekamas.

Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa šonedēļ pasviestā ideja, ka par otro valodu Latvijā ir jānosaka angļu valoda, protams, trāpīja pa sāpīgo vietu. Portālā, kur ziņa tika publiskota, komentāru kalns dažu minūšu laikā izauga lielāks nekā Munameģis. Spriežot pēc to satura, ar nācijas garīgo veselību ir kā ir, bet, ziemai aizejot, to varētu norakstīt arī uz vitamīnu trūkumu un pavasara pagurumu. Neatkarīgi no komentāriem, Ģirta Rungaiņa un arī citu paustajām idejām, snauduļojošais valodas jautājums Latvijā ir gana jutīgs un tāds tas būs vienmēr.

Valsts prezidents Valdis Zatlers nākampiektdien plāno tikties ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Andreju Veisbergu, un viens no viņu sarunas tematiem būs arī Nacionālās apvienības iniciatīva pāriet uz mācībām valsts skolās tikai latviešu valodā.

Sestdien, 12. februārī, visā Latvijā lielākajās pilsētās varēs parakstīties par Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK izstrādātajiem Satversmes 112. panta grozījumu projektu, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā visās valsts finansētajās skolās.

Nē, man patiešām patīk visa šī tolerance, šmolerance, kas vējot vējo no cittautiešu globālajām cilvēktiesībām, ne/lietot latviešu valodu Latvijas Republikā, kā nu vien pašiem ienāk prātā.

Pavasarī, iespējams, naturalizācijas eksāmenā varēs iztikt bez valsts valodas pārbaudes, ja nepilsonis jau būs ieguvis latviešu valodas prasmes apliecību B jeb vidēju zināšanu līmenī. Tas nozīmē, ka latviešu valodas eksāmenu nevajadzēs kārtot divreiz.

"Pieņēmumi par to, ka ievērojamam skaitam Saeimas deputātu esot problēmas sazināties valsts valodā, nav patiesi. Pašlaik ir acīmredzams, ka saziņa valsts valodā sagādā problēmas tikai vienam deputātam – Valērijam Kravcovam no Saskaņas centra (SC)," Neatkarīgajai apstiprina Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Šonedēļ parlamenta darbakārtībā nonācis jautājums par naudassodu palielināšanu latviešu valodas nelietošanas dēļ.

Latvijas kabeļtelevīzijas operatori otrdien ir spiesti pārtraukt televīzijas kanāla TV5 retranslāciju, informēja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijā (LEKA).

Pašlaik tiek izstrādāti likuma "Par republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusu", kas paredz, - ja deputāts nepratīs valodu, viņam tiks dots pusgads mācībām; ja arī tad viņš nepratīs valsts valodu nepieciešamajā līmenī, lieta tiks nodota apgabaltiesai, kas izskatīs jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu.

Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs ("Saskaņas centrs", SC) pilsonību ieguvis Valmierā tajā laikā, kad to vadīja par korupciju notiesāta amatpersona, tikmēr Saeimas deputāts Visvaldis Lācis ("Visu Latvijai!") plāno lūgt Drošības policijai sākt izmeklēšanu par Kravcova gadījumu.

Valsts valodas centrs (VVC), iepazīstoties ar nākamajā parlamentā iekļuvušo deputātu sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai par valsts valodas pašvērtējumu, secinājis, ka aptuveni 25 deputātiem turpmākajos četros gados var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī.

Intervija ar Saeimas deputāti, Pilsoniskās savienības valdes locekli profesori Inu Druvieti.