Saeimā ceturtdien izvērtās karstas un ilgas debates par grozījumiem Darba likumā attiecībā par svešvalodas prasmēm darba ņēmējiem. Priekšlikuma aizstāvji pamatoja, ka tas nostādīs vienādās pozīcijās darba ņēmējus, kas nav mācījušies svešvalodas un stiprinās latviešu valodu, savukārt oponenti uzsvēra, ka tas pazeminās jauniešu konkurētspēju darba tirgū.
Priekšlikuma autores bija deputātes Ina Druviete, Dzintra Hirša un Silva Bendrāte no “Vienotības”, kuras rosināja likumā noteikt, ka darba devējam ir aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
Atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. To noraidīja arī lielākā daļa Saeimas – par balsoja 36 deputāti, pret 24, bet atturējās 27.
Priekšlikuma autore Druviete neslēpa, ka šis priekšlikums izstrādāts, lai aizpildītu balto plankumu valodas politikā.
"Kas iznāk, ja mēs visas pārējās valodas pakļaujam brīvajam tirgum? Tās taču nonāk privileģētā situācijā! Un privileģētā situācijā nonāk arī darba devēji, kas var nerēķināties ar valsts valodas politiku," pamatoja deputāte.
Nacionālās apvienības Raivis Dzintars norādīja, ka Latvijā ir izveidojusies dīvaina situācija, ka daudzos gadījumos konkurētspējīgāks ir cilvēks, kurš prot krievu valodu, nevis tas, kurš labi pārzina valsts valodu. "Faktiski tas nozīmē runāt par to latviešu jauniešu diskrimināciju, kas Latvijā neprot krievu valodu," secināja deputāts.
Savukārt oponenti uzsvēra, ka šādas normas pieņemšana samazinās latviešu jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”) norādīja, ka esam nonākuši līdz situācijai, ka latvieši tiešām savā dzimtajā zemē daudz kur kļūst nekonkurētspējīgi.
"Ja mēs pat šodien ar likumu aizliegsim un pateiksim, ka nevar sludinājumā kaut ko ielikt iekšā, kas var kaut kā kādu aizskart un diskriminēt, atcerēsimies slaveno teicienu – "počemu bez šļapi" jeb kāpēc bez cepures? Mēs nevaram uzspiest brīvā tirgū kādam pieņemt darbinieku, ja darba devējs negrib viņu ņemt," klāstīja Šlesers. Viņš arī uzsvēra, ka jebkurš darba devējs Latvijā ir gaidīts, ja vien viņš rada darbavietas.
Jaunais deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava savukārt no tribīnes paziņoja, ka viņam sāk likties, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patiešām ir kā arbūzs – no ārpuses zaļš, bet iekšpusē sarkans, tā kritizējot, viņuprāt, ZZS deputātu pasīvo attieksmi latviešu valodas aizstāvībai.
Saeima ceturtdien balsoja par Darba likuma grozījumiem otrajā lasījumā, ko atbalstīja 73 deputāti. Likumprojekts vēl jāskata galīgajā lasījumā.