Gandrīz puse jeb 45% procenti pilsonības pretendentu savu latviešu valodas prasmi novērtējuši kā nepietiekamu, lai pārvarētu naturalizācijas barjeru, liecina trešdien prezentētais Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījums par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonību.
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% no respondentiem atzina, ka prot lietot vienkāršas frāzes, 12% prot vien dažus vārdus, savukārt 7% vispār nesaprot latviešu valodu.
Visvairāk valodas nepratēju ir pensionāru vidū ‒ 12% no tiem atzina, ka neprot latviešu valodu, savukārt jauniešu vidū tādu ir vien 2% nepilsoņu.
Savu valodas prasmi kā pietiekamu novērtējuši 55% aptaujāto, no kuriem lielākā daļa ‒ 29% ‒ norādīja, ka latviešu valodu prot sarunvalodas līmenī, 14% nepilsoņu brīvi runā un lasa valsts valodā, bet viņiem problēmas sagādā rakstīšanas prasme. 7% no respondentiem pauda pārliecību, ka latviešu valodu prot ļoti labā līmenī.
Palielinoties vecumam, pasliktinās valodas prasmes pašnovērtējums ‒ tikai 4% respondentu vecumā no 60 gadiem pētījumā atzina, ka brīvi runā, lasa un raksta latviešu valodā.
Vislabākās valodas prasmes vērojamas Zemgalē, kur 39% minēja, ka valodu pārvalda brīvi, savukārt vissliktākās valodas prasmes ir Latgalē, kur 64% respondentu ir vājas latviešu valodas prasmes.
Pētījuma prezentāciju apmeklēja arī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija un tās priekšsēdētājs Visvaldis Lācis, kurš žurnālistiem pastāstīja, ka daudzi nepilsoņi mazāk vēlas apgūt valsts valodu, jo tā ir zaudējusi prestižu.
PMLP pārstāvis Igors Gorbunovs sacīja, ka pašlaik nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtā ir nogaidoša ‒ lielākā daļa nepilsoņu vēlētos kļūt par Latvijas pilsoņiem, taču tikai ar nosacījumu, ka tiks atvieglots naturalizācijas process, nebūs jākārto eksāmeni vai pilsonību piešķirs automātiski.
PMLP aptauju veica no 2010.gada jūlija līdz decembrim, aptaujājot 1128 respondentus vecumā no 15 līdz 86 gadiem.