Ja stātos spēkā Satversmes grozījumi par izglītību tikai valsts valodā, to ieviešanai būtu nepieciešami divi miljoni latu.
Izglītības un zinātnes ministrijai šādas naudas nav, aģentūrai BNS pirmajā Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas dienā par Satversmes grozījumiem pastāstīja nozares ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība).
"Papildu līdzekļi valsts budžetā nepieciešami vairāk nekā divi miljoni latu," sacīja Broks.
Pēc viņa klāstītā, nauda būs vajadzīga mācību grāmatām, pedagogiem, jo apmēram pieci tūkstoši pedagogu būs papildus jāapmāca, papildu finansējums būs nepieciešams arī pedagogu darba samaksai, jo piecus un sešus gadus veciem bērniem būs jāpalielina latviešu valodas apmācību īpatsvars, gatavojoties 1.klasei.
"Kopējā summa ir vairāk nekā divi miljoni latu, kuras Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav. Ne jau mēs virzījām šo iniciatīvu," komentēja Broks.
Ministrs atteicās prognozēt, vai nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu tālākai virzīšanai tiks savākts, taču teica, ka ministrija ir sagatavojusies un "zina, kas tai jādara".
Jau ziņots, ka trešdien, 11.maijā, sākās parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai, kas paredz izglītību tikai valsts valodā. Parakstu vākšana ilgs līdz 9.jūnijam.
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka "no 2012.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā".
Grozījumi tiks iesniegti Saeimā, ja kopumā par tiem parakstīsies 153 232 vēlētāji. Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu pieņems bez satura labojumiem, tas stāsies spēkā. Ja Saeima to noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana.
Nacionālās apvienības deputāti iepriekš Satversmes grozījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka bilingvālās izglītības modelis ir izgāzies. Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars atsaucās uz Latviešu valodas aģentūras pētījumu, kas parādījis, ka gandrīz 40% mazākumtautību skolēnu no 7. līdz 12.klasei latviešu valodas prasmi novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
Dzintars iepriekš norādīja, ka nākamajā gadā reforma varētu skart apmēram sešus tūkstošus bērnu mazākumtautību skolās visā Latvijā.
Iniciatīvas autori iecerējuši, ka 2012.gadā visās skolās mācības latviski sāk 1.klases bērni, 2013.gadā – 1. un 2.klasē, savukārt 2024.gadā latviski priekšmetus apgūst jau visās 12 klasēs.