Druviete: MK noteikumos par valsts valodas prasmi pašvaldību deputātus varētu iekļaut atkal

Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuri regulē valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atkal iekļaut pašvaldību deputātus varētu mēneša laikā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Viņa norādīja, ka uz Valsts prezidenta kancelejas aicinājumu ir reaģējusi tā saņemšanas dienā un nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim nekavējoties atrisināt šo situāciju.

Kā ziņots, 6.jūlijā prezidenta kanceleja nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā norādīts, ka no šā gada 3.janvāra no MK noteikumiem par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi ir izslēgti pašvaldību domes deputāti.

Druviete šodien aģentūrai LETA sacīja, ka aicina šo jautājumu virzīt kā MK lietu, kas ļautu to ātrāk izskatīt valdībā. Viņa ir pateicīga Rīgas pilij, kura vērsa parlamenta uzmanību uz šo jautājumu, un politiķe sola personīgi sekot līdzi, kā tas risināsies. Šī lieta valdībā būs jāvirza Izglītības un zinātnes ministrijai ciešā sadarbībā ar Valsts valodas centru, piebilda deputāte.

Jau vēstīts, ka prezidenta kancelejas mērķis bija vērst uzmanību uz likumdošanas nepilnībām jautājumā par nepieciešamajām valsts valodas prasmēm pašvaldību domes deputātiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Vēstulē norādīts, ka prezidenta kanceleja, sagatavojot atbildi uz 4.maija deklarācijas kluba iesniegumu par Latvijas valsts un tautas pamatvērtību stiprināšanu, konstatēja iespējamas nepilnības normatīvajā regulējumā, kuras attiecas uz sekmīgu Valsts valodas likuma īstenošanu.

"Šo jautājumu aktualizēsim arī savas kompetences ietvaros," teikts prezidenta kancelejas vēstulē atbildīgajai Saeimas komisijai.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais