Lielākā daļa jeb 62% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembrī veiktais pētījums.
Aptuveni puse (49%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti neatbalsta šādu iniciatīvu, bet 13% to drīzāk neatbalsta.
Savukārt vairāk nekā trešā daļa jeb 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalsta iniciatīvu par krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu, no tiem 11% to drīzāk atbalsta, bet ceturtā daļa - 24% - atbalsta pilnībā.
Salīdzinoši biežāk iniciatīvu par krievu valodas kā otras valsts valodas noteikšanu atbalsta cittautieši, Rīgas un Latgales iedzīvotāji, nepilsoņi, bezdarbnieki un mājsaimnieces.
Turpretī trim procentiem aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauja veikta laikā no 2011.gada 13. līdz 15.septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
"TNS Latvia" pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā "TNS Latvia" ievēro "ESOMAR" rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.