Valsts kontroles padomes locekļu kandidātu iztaujāšanā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā trešdien izcēlās asa diskusija starp komisijas vadītāju Gati Liepiņu (JV), vienu no kandidātēm un pāris opozīcijas deputātiem.
Lai arī Valsts kontrole (VK) skubina Saeimas deputātus ciešāk raudzīties uz valsts naudas tērēšanas lietderību un rekomendāciju ieviešanu līdzekļu taupīšanai, gan deputāti, gan kontrolieri spiesti secināt – taupības režīms valstī vēl nav ieslēdzies, līdz tam tāls ceļš ejams.
Šodien, 26. februārī, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai pārrunātu valsts pārvaldes reformu plāna revīzijas ieteikumu ieviešanas progresu, vēstīts VK izplatītajā paziņojumā medijiem.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Līdz šim saliedētas sabiedrības politika saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, uzsver kultūras ministre Agnese Lāce (P), komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumus.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" kopumā ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, piemēram, saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).
Nākamā gada Saeimas budžets plānots par gandrīz diviem miljoniem eiro lielāks nekā šogad un par 7,5 miljoniem lielāks nekā vēl gadu iepriekš. Bet teju vienīgie izdevumu samazinājumi saistīti ar lietām, bez kurām iztikts jau līdz šim un līdzekļi bija rezervēti vien uz papīra, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vienlaikus padziļinātai Saeimas tēriņu analīzei deputāti joprojām nav īsti gatavi. Nesen parlamentā noraidīja iespēju, ka to varētu vērtēt Valsts kontrole. Tā vietā tagad min alternatīvas izvērtēšanas iespējas, taču – bez konkrētiem plāniem.
Par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktori apstiprināta bijusī Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontrole (VK) neredz nepieciešamību "Latvijas loto" meitas kapitālsabiedrībai "Latloto nams", trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
2022.gadā nebija iespējams precīzi noteikt to mājsaimniecību skaitu, kas varētu kvalificēties garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņemšanai, apgalvo Labklājības ministrija (LM), komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumus par nepamatoti liela finansējuma pieprasīšanu GMI pabalsta izmaksām.
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā nav pamatots. Ir konstatētas būtiskas un visaptverošas neatbilstības mērķdotācijas izmaksai pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
Valsts kancelejas (VK) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas paredz atteikties no komandējumu dienas naudas piemaksas, ja tiks pieņemti valdībā, attieksies uz visām ministrijām, aģentūra LETA noskaidroja VK.
Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, pie šādiem secinājumiem revīzijā nonākusi Valsts kontrole (VK).