Valsts 2025. gada budžeta pieņemšanas reālais rezultāts ir pussabrukšanas un pirmssabrukšanas stadijā esošo valsts funkciju un arī konkrētu ēku saraksta aktualizācija. Evikas Siliņas valdība samierinājusies ar pastnieka lomu nodot šo no iepriekšējām valdībām mantoto sarakstu nākamajai valdībai.
Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.
Nākamā gada valsts budžetā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro, tajā skaitā papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijām, kā arī zāļu pieejamības pasākumiem, tostarp kompensējamām zālēm onkoloģijas slimību pacientiem, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeimas deputāti ārkārtas sēdē par nākamā gada budžeta projektu piektdien kritizēja opozīcijas parlamentārieša Jāņa Vitenberga (NA) iesniegto priekšlikumu nākamā gada budžetā nodrošināt papildu 50 miljonu eiro valsts finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības procesa sadaļām, kas nevar tikt līdzfinansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Pilnīga taisnība Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju deputātiem, ka valdošās koalīcijas piedāvātais valsts 2025. gada budžeta projekta saturs neatbilst lozungiem un raksturojumiem, ar kādiem koalīcija to apkarinājusi, bet toties opozīciju prasību saturs neatbilst pats sev, jo šīs prasības ir pretrunā viena ar otru.
Par opozīcijas deputāta Aināra Šlesera (LPV) iesniegto priekšlikumu 2025.gada valsts budžeta projektā, kuru kā pirmo no 311 iesniegtajiem vērtēja Saeima, parlamentārieši debatē jau vairāk nekā stundu.
Ja tieši pirms gada notikušajās debatēs par 2024. gada budžetu gandrīz katra opozīcijas deputāta runā tika iepīti valsts izdevumi par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidināšanos viņam speciāli noīrētās lidmašīnās, tad pašlaik tiek norādīts, cik bezjēdzīga ir 2025. gada budžeta lāpīšana ar viena, otra trešā un desmitā nodokļa, nodevas vai valsts pakalpojumu cenu celšanu, ja visa savāktā nauda tiks ierakta zemē nevienam nevajadzīgā “Rail Baltica” trasē.
Līdz trešdienas vakaram Saeimas deputāti paspēja izskatīt visus nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, kā arī iesāka skatīt apjomīgo likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.
Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.
Otrdien Ministru kabinets (MK) noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.
Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.