Ja tieši pirms gada notikušajās debatēs par 2024. gada budžetu gandrīz katra opozīcijas deputāta runā tika iepīti valsts izdevumi par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidināšanos viņam speciāli noīrētās lidmašīnās, tad pašlaik tiek norādīts, cik bezjēdzīga ir 2025. gada budžeta lāpīšana ar viena, otra trešā un desmitā nodokļa, nodevas vai valsts pakalpojumu cenu celšanu, ja visa savāktā nauda tiks ierakta zemē nevienam nevajadzīgā “Rail Baltica” trasē.
Katra nākamā gada budžeta pieņemšanai veltītās Saeimas sēdes ir ikgadējs, bet ik gadu īpaši gaidīts un noformēts rituāls. Tas izceļ deputātus no Saeimas rutīnas apmēram tāpat, kā uzticības izteikšana katrai nākamajai Latvijas valdībai. Deputāti visu gadu krāj asprātīgus izteicienus, ar kuriem valdošās koalīcijas deputāti no Saeimas tribīnes un intervijās dēvē budžeta projektu par stabilitātes un izaugsmes, labklājības un drošības budžetu, bet opozīcijas deputāti - par absurda piemēru un iznīcības vēstnesi. Gads no gada atšķiras ar tēmām, kādas oratori uzskata par sevišķi izdevīgām, lai dragātu pretiniekus un ar to izceltos starp savējiem.
2024. gada starts deputātu sacensībai, uzstājoties ar sakāpināti pretējajiem apgalvojumiem par 2025. gada budžetu, tika dots vakar, 4. decembrī plkst. 10.00. Tūlīt pat koalīcija parādīja savu spēku, ar 52 balsīm nosakot debašu laika ierobežojumus, kas pagaidām nav drakoniski: trīs minūtes katram deputātam pirmajai runai par katru no balsojamiem jautājumiem un viena minūte atkārtotai runai. Arī ar šādu reglamentu opozīcija spētu ievilkt budžeta pieņemšanu līdz gada beigām, ja deleģētu katru no opozīcijā kopā 48 sēdošajiem deputātiem uzstaties 3+1 minūti par katru balsojamo jautājumu, bet opozīcija ar tik bezjēdzīgām atrakcijām nenodarbojās. Tūlīt pēc principiālā balsojuma, kas apliecināja koalīcijas un opozīcijas spēku samēru starp klātesošajiem deputātiem, sekoja vairāki balsojumi, kas apstiprināja valdības piedāvātos likumu grozījumus ar 97 balsīm "par" un nevienu balsi "pret".
Jāpaskaidro, ka pirms budžeta likuma tiek izskatīti grozījumi likumos, lai tie atbilstu pagaidām vēl tikai budžeta likuma projekta vajadzībām. Valdošā koalīcija prasa 31 likuma grozīšanu pirms paša budžeta likuma izskatīšanas un pieņemšanas. Pakāpeniski debates iesila un pastiepās garumā par likumprojektiem, kuri kā speciāli radīti, lai izraisītu pārmetumus valdībai. Pamatā tie priekšlikumi celt nodokļu un nodevu likmes un valsts uzspiesto “pakalpojumu” cenas. Šādā veidā strādājot, Saeima paguva pieņemt visus budžetam vajadzīgos likumus un uzsāka budžeta projekta apspriešanu, bet tad pulkstenis jau bija deviņi vakarā un Saeimas sēde tika slēgta. Tās turpinājums šodien, bet - uzmanību - pēc Saeimas kārtējās sēdes, kurā jāizskata 12 likumprojekti, jāizsaka atbalsts eirocentieniem Gruzijā un jāpaveic vēl citi labi darbi. Ja budžeta pieņemšanas stils nemainīsies, tad šo procedūru varētu pabeigt, sarīkojot Saeimas ārkārtas sēdi brīvdienās.
Šā gada budžetu ar tā pavadošo likumu paketi Saeima pieņēma triju dienu darbā 2023. gada 7., 8., un 9. decembrī. Toreiz gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tajā brīdī gan tikai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās. Proti, vidēji 36 tūkstoši eiro par vienu lidojumu jeb 1,3 miljoni eiro kopā. Vēsturiskās precizitātes labad jāpiebilst, ka pirms gada ar atsaucību tika uzņemta arī Stambulas konvencijas izsmiešana.
Ja opozīcijas pieprasījumus tiešām būtu varējuši segt ar K. Kariņa jau iztērētu naudu, tad tās būtu pieticis varbūt 20-30 pieprasījumu apmierināšanai un arī tad ar nosacījumu, ka atlasīti tiek pieprasījumi par mazākajām summām. Reāli, protams, nekādas naudas nebija un nav. K. Kariņš par savām izpriecām ir norēķinājies, zaudējot cieņu un godu, reputāciju un iespējas pēc šā gada aprīlī notikušās padzīšanas no Evikas Siliņas valdības turpināt politisko karjeru Latvijā un droši vien vispār pasaulē (bet tas ar atrunu, ka brīnumi tomēr notiek).
Pavisam cita lieta ir dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” tēriņi, kas pašreizējā cenu mērogā pielīdzināmi Latvijas gada budžeta apjomam ar tendenci to pārsniegt. Pašlaik apspriežamajā valsts 2025. gada budžetā ieplānoti ieņēmumi 15,08 miljardu eiro apmērā un izdevumi - 17,1 miljarda eiro apmērā. Savukārt “Rail Baltica” būves izmaksas šobrīd aplēstas ap 10 miljardiem eiro, bet neieskaitot ne ritošo sastāvu, kas lietos jauno sliežu ceļu, ne jau ieplānotos “Rail Baltica” zaudējumus, ne procentmaksājumus par Latvijas aizņēmumiem, bez kuriem valsts nespētu ieguldīt “Rail Baltica” nevienu eiro un kurus Latvija nespēs atdod līdz savas pastāvēšanas beigām. Par “Rail Baltica” droši zināms, ka tas nedos valstij ieņēmumus, bet prasīs dotācijas, kas paātrinās valsts parāda un tā apkalpošanas procentmaksājumu pieaugumu.
Vakar cilvēku darba spējām daudz maz atbilstošo laiku no desmitiem rītā līdz deviņiem vakarā izsmēla deputātu darbs ar budžeta projektu pavadošajiem likumiem. Starp tiem karstākas debates raisīja autotransportam paredzētie sadārdzinājumi. Pēc ilgām debatēm koalīcija nodemonstrēja, ka tās rīcībā esošās 52 balsis nav paklīdušas. Pat 54 balsis savāca Autoceļu lietošanas nodevas likuma grozījumos paredzētā nodevu palielināšana kopā par 25 miljoniem eiro nākamgad un turpmāk līdz atkal nākamajām likmju palielināšanām. Pēc tam gan tikai ar 52 balsīm tika palielinātas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes. Kroņa numurs šajā virzienā ir likmju celšana akcīzes precēm, starp kurām degviela dod valstij lauvas tiesu ieņēmumu.
Valsts 2025. gada ieņēmumu nodrošināšanai pieskaņotās nodokļu un nodevu likmju celšanas attiecas uz daudz lielākām summām nekā K. Kariņa lidināšanās, bet tik un tā ir niecība pret “Rail Baltica” izmaksām. Opozīcijas deputāti norādīja, cik viegli būtu visus šos maksājumus nosegt un pārsniegt, vienkārši pārtraucot ieguldījumus “Rail Baltica”. Tikpat pārliecinoši bija viņu argumenti, ka šī nodokļu sloga palielināšana var pat nedot papildu ieņēmumus budžetā, bet samazināt automobiļu skaitu, braucienu daudzumu un degvielas apriti. Toties nepārliecinoša bija tādu deputātu kā vairākās valdībās strādājušā Jāņa Vitenberga brīnīšanās par tādu nodokļu politiku. Viņam jau nu gan būtu jāzina, tieši tas - Latvijas iedzīvotāju pamatmasai pieejamo iekšdedzes dzinēju automobiļu padarīšana par nepieejamiem - ir visas šis darbošanās mērķis. Ne tikai Stambulas konvencijas dēļ valdošajā koalīcijā ir iekļauti “progresīvie”. Vakar viņi dedzīgi stāstīja par Latvijas iedzīvoju pienākumiem pret pasauli un nākamajām paaudzēm, pārtraucot CO2 emisijas.
