Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāk izskatīt nākamā gada valsts budžeta projektu.
Sēdē skata likuma projektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam" un 31 ar budžetu saistītu likumprojektu. Budžeta pakotnē būs jāizskata arī vairāki simti deputātu iesniegto priekšlikumu.
19:25. Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz no nākamā gada noteikt fiksēto neapliekamo minimumu un paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.
19:09. Nākamgad no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem palielināta piešķirtā vecāku pabalsta daļa strādājošiem vecākiem. To noteikusi Saeima, trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Grozījumi saistīti ar 2025.gada valsts budžetu.
Likums grozīts, lai strādājošiem vecākiem bērna kopšanas laikā būtu iespēja arī strādāt un gūt legālus ienākumus ģimenei. Lai nezaudētu vecāku pabalsta pilno apmēru, vecāki šobrīd nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā, nevis legāli, grozījumu anotācijā norādījusi Labklājības ministrija. Pabalsta apmērs no 2025.gada 1.janvāra tiks palielināts automātiski, un tā izmaksai būs nepieciešami 7,7 miljoni eiro.
17:46. Palielinās dabas resursu nodokļa likmes fosilajam kurināmajam
Saeima atbalstīja dabas resursu nodokļa (DRN) likmes palielināšanu akmeņoglēm, koksam un lignītam, ko izmanto kā fosilo kurināmo.
Grozījumu mērķis ir sagatavoties turpmākajām izmaiņām minimālajos nodokļu līmeņos kurināmajam, iepriekš akcentējusi Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
DRN likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam pēdējo reizi tika pārskatītas 2020.gadā. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) Padomes darba grupās notiek darbs pie enerģētikas nodokļu pārskatīšanas, kas paredzēs nodokļu piemērošanu visiem energoproduktiem pēc to enerģijas satura un vides snieguma.
Tādējādi fosilajiem kurināmajiem noteikta minimālā nodokļu likme - 0,9 eiro par gigadžoulu (GJ) 2025. un 2026.gadā un viens eiro par GJ no 2027.gada.
17:21. Vecākiem uz gadu palielina vecāku pabalstu līdz 75%
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz strādājošiem vecākiem izmaksāt vecāku pabalstu 75% apmērā līdzšinējo 50% vietā.
Iecerei likumā noteikts terminēts laiks, proti, no 2025.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.
Līdz šim likums noteica, ka gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs ir nodarbināts, tostarp arī uz nepilnu laiku, par 50% tiek samazināts uz darbinieka un viņa darba devēja iepriekš veiktajām valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) balstītais vecāku pabalsts.
Lai nezaudētu vecāku pabalsta pilno apmēru, vecāki nereti izvēlas strādāt ēnu ekonomikā, nevis legāli, norādījusi Labklājības ministrija (LM). Pabalsta apmērs no nākamā gada tiks palielināts automātiski, un tā izmaksai būs nepieciešami 7,7 miljoni eiro.
16:47. Atbalsta automašīnu lietošanas nodokļa celšanu par 10%
Opozīcijas deputātiem norādot uz vispārēju cenu kāpumu, Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz no 2025. gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.
Pieņemtās izmaiņas paredz no 2027. gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%. Ar izmaiņām arī noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris.
15:20. Uz trīs gadiem ievieš solidaritātes iemaksas kredītiestādēm
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.
Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.
Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro. Vairāk šeit.
13:43. Līdz pusdienlaikam izskata trešdaļu pavadošo likumprojektu
Līdz pirmās budžeta izskatīšanas dienas pusdienlaikam Saeimas deputāti paspējuši izskatīt trešo daļu budžetu pavadošajiem likumprojektiem.
Visilgāk deputāti debatēja par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Debates aizņēma vairāk nekā vienu stundu. Vairāk šeit.
Deputātiem vēl jāizskata 21 nākamā gada budžetu pavadošais likumprojekts, kā arī visnotaļ apjomīgo likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam. Likumprojektam iesniegti 311 priekšlikumi.
Darbu pie nākamā gada budžeta skatīšanas deputāti atsāks plkst.14.30.
12:01. Pakāpeniski reformēs valsts budžeta procesu
Saeimas deputāti trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem plānots sākt valsts budžeta procesu pakāpenisku reformu un pilnveidot pašvaldību finanšu stabilizācijas procesu.
11:43. Izložu un momentloteriju nodokļa likmi palielinās no līdz 15%
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz no 2025.gada paaugstināt izložu nodokļa likmi izlozēm un momentloterijām no 10% uz 15%.
11:31. Nākamgad palielinās lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevas likmju.
Ar nodevu plānots iegūt papildus 25 miljonus eiro, lai tos novirzītu kritiskās infrastruktūras uzlabošanai Latgalē, kā arī robežsardzes stiprināšanai. Tāpat Briškens uzskata, ka šādas nodeva motivēs investēt zaļākā autoparkā, jo tam paredzētas atlaides.
11:12. Pašvaldībām būs plašākas iespējas izvēlēties aizdevēju
Saeima pieņēmusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas nodrošinās pašvaldībām plašākas aizdevēju izvēles iespējas.
Pašreiz Reģionālās attīstības likums un Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz valsts aizdevumiem. Ja cits aizdevējs piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā Valsts kase, pašvaldības nevar izvēlēties šo aizdevēju un saņemt nepieciešamo apstiprinājumu. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu izvēlēties no plašāka aizdevēju loka un kredītiestādes varētu piedāvāt savus pakalpojumus pašvaldību projektiem.
10:48. Uz budžeta pieņemšanu koalīcija mobilizējusi visas tai pieejamās balsis
Uz nākamā gada valsts budžeta projekta skatīšanu Saeimā koalīcija mobilizējusi visas tai pieejamās 52 deputātu balsis.
Sākotnēji koalīcijai Saeimā bija 53 balsis, kuras veidoja trīs koalīcijas partiju frakciju deputāti un pie Saeimas frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs (GKR). Vēlāk no "Jaunās vienotības" rindām tika izslēgts deputāts Andrejs Ceļapīters, savukārt "Progresīvo" Saeimas frakciju pameta Edgars Zelderis. Koalīcija balsojumos var rēķināties arī ar Igora Rajeva atbalstu, kurš iepriekš bija "Apvienotā saraksta" deputāts.
10:21. Likvidēs Lauksaimniecības datu centru
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauku atbalsta dienesta likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra likvidēt Lauksaimniecības datu centru, tā funkcijas un uzdevumus nododot Lauku atbalsta dienestam, lai nodrošinātu līdz šim datu centra pildīto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību.
10:18. Debašu laiku samazina jau budžeta izskatīšanas startā
Saeima šodien pēc vairāku deputātu aicinājuma samazināja debašu laiku par valsts budžeta priekšlikumiem.
Deputātu vairākums atbalstīja priekšlikumu, ka debatēt pirmo reizi varēs trīs minūtes, bet otro reizi - tikai vienu minūti.
10:10. Maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu palielina līdz 1% no IKP
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja maksimāli pieļaujamā strukturālā deficīta palielināšanu no 0,5% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Likumprojektam nebija iesniegts neviens priekšlikums.
Šādas pārmaiņas nosaka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā. Patlaban Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par 0,5% no attiecīgā gada IKP. Šis nosacījums ir jāievēro, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.