Uz Latvijas vairāk nekā 12 500 upēm šobrīd ir 147 mazās hidroelektrostacijas (HES). Pēc skandāliem par OIK nelikumīgām izmaksām, valsts samaksātajiem simtiem miljoniem eiro, kā arī pēc tam, kad vides eksperti ilgstoši norāda uz sakropļoto vidi, tagad šo mazo HES nākotne praktiski ir izlemta – uz to ReTV Ziņu dienestam norāda gan Ekonomikas ministrija, gan vides eksperti, gan mazo HES īpašnieki.
Lielā daļā upju - it īpaši Vidzemē, arī Kurzemes un Latgales ziemeļu daļā - turpina paaugstināties ūdens līmenis, vietām tas jau kāpis par vairāk nekā diviem metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Lai gan parasti aprīlī Latvijas upēs ir palu periods, šogad vairākās upēs ūdens līmenis sasniedzis zemāko atzīmi, kāda novērota aprīlī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un DU aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (LHEI) kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem piedalās Eiropas Savienības finansētā projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”. Zinātnieki pēta farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos un rezultāti tiešām pārsteidz.
Ugunsdzēsēji-glābēji piektdien Rīgā vairākkārt saņēmuši izsaukumus par pusaudžiem uz Daugavas ledus, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola.
Šīs nedēļas sākumā upēs bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības – rietumdaļas upēs nestabilo laikapstākļu un ledus veidošanās ietekmē, savukārt Latvijas austrumdaļas upēs ūdens līmeņa svārstības saistītas galvenokārt ar ledus veidošanos, informē "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Ņemot vērā laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, kas liek domāt, ka ledus kārta uz ūdeņiem vēl neveidojas pietiekami izturīga, Rīgas dome no šodienas noteikusi aizliegumu atrasties uz pilsētas administratīvajā teritorijā esošo un piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus, pavēstīja Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde.
Siltā laika un nokrišņu dēļ pēdējā diennaktī sākusies straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs valsts rietumu un centrālajā daļā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Daudzviet Latvijā pakāpeniski turpina celties ūdens līmenis, vairākās Kurzemes upēs tas ir augstākais kopš 2013.gada sākuma, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis pārsniedzis gan septembra lietus uzplūdu, gan dažu pēdējo gadu palu maksimumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Kurzemes dienvidrietumos, mitro augšņu un lietus ietekmē, upēs ir atsākusies strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
Daudzās upēs Latvijā ūdens līmenis pēdējā diennaktī sasniedzis maksimumu un patlaban vairs būtiski nepaaugstinās vai jau pazeminās, bet citviet turpinās ūdens līmeņa celšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pēdējo lietavu rezultātā Kārsavas novadā ūdens līmenis Šņitkā un Rītupē ir sasniedzis pavasara palu līmeni, pastāstīja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS).
Pēc pirmdienas lietavām teju visās Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, vietām ūdens kāpj strauji, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.