Nokrišņu un sniega dēļ upēs ūdens līmenis pakāpies augstāk nekā palu pirmajā vilnī

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Nokrišņu un kūstošā sniega ietekmē ūdens līmenis vairākās Latvijas upēs pakāpies augstāk nekā šā gada februāra beigās un marta sākumā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Augstāks ūdens līmenis par palu pirmā viļņa maksimumu pirmdien ir Kurzemes rietumu daļas upēs Bārtā, Durbē, Rīvā un Užavā.

Arī Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis pakāpies augstāk nekā pirms divām nedēļām.

Tāpat no ezeriem iztekošajās upēs, tai skaitā Salacā pie Mazsalacas un Dubnā pie Višķiem, ūdens līmenis patlaban ir augstāks nekā iepriekšējās nedēļās.

Salīdzinot ar citu gadu maksimālo līmeni, upēs patlaban nav augsts ūdens līmenis, palienes applūdušas tikai vietām. Lielākajā daļā upju ūdens līmenis turpina paaugstināties.

Daugavā pie Zeļķiem, virzoties ledus sablīvējumam, ūdens līmenis krītas. Kopš 9.martā sasniegtā maksimuma - 6,28 metri virs novērojumu stacijas nulles punkta - ūdens līmenis ir pazeminājies par 1,26 metriem. Pie Pļaviņām ūdens līmenis saglabājas ierastajā līmenī, no ledus segas brīvajā Daugavas daļā iet ledus.

Lielākajā daļā Latvijas upju vairs nav ledus. Laikam kļūstot sausākam un vēsākam, šīs nedēļas otrajā pusē ūdens līmenis daudzviet sāks pazemināties.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais