Šīs nedēļas sākumā upēs bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības – rietumdaļas upēs nestabilo laikapstākļu un ledus veidošanās ietekmē, savukārt Latvijas austrumdaļas upēs ūdens līmeņa svārstības saistītas galvenokārt ar ledus veidošanos, informē "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Sākot ar 17. janvāri, upēs paaugstinājās ūdens līmenis, ko ietekmēja gaisa temperatūras paaugstināšanās un sniega un ledus kušana, kā arī atmosfēras nokrišņi.
Aizvadītajā diennaktī straujāks ūdens līmeņa kāpums bija novērojams Kurzemes upēs.
Ventā ūdens līmenis paaugstinājās par 7-44 cm, citās upēs par 13-35 cm. Visstraujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās vērojama tieši Baltijas jūras piekrastes upēs: Irbē par 59 cm, Užavā par 60 cm, Rīvā par 73 cm, Durbē par 108 cm, bet Bārtā posmā Skuodas-Dūkupji par 141-176 cm (1. att.). Daugavā un tās pietekās Baltkrievijas teritorijā bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības, bet citās Latgales upēs neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās 1-5 cm robežās. Savukārt Gaujā ūdens līmenis posmā Valmiera-Carnikava pazeminājās par 5-17 cm, bet Salacā posmā Mazsalaca-Lagaste paaugstinājās par 4-14 cm. Arī pārējās Vidzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājās par 2-12 cm. Lielupē posmā Staļģene-Kalnciems ūdens līmenis paaugstinājās par 4-17 cm, bet pārējās Zemgales upēs par 1-19 cm.
Tā kā daudzviet uz ledus ir novērojams ūdens un ledus segā izveidojušies izskalojumi, kā arī lielākoties Latgales upēs uz ledus saglabājas sniega sega, kas apgrūtina izvērtēt ledus stāvokli, uz ledus atrasties nav droši!
