Kopš palu maksimuma, kas lielākajā daļā upju bija februāra beigās vai marta sākumā, ūdens līmenis galvenokārt ir ievērojami pazeminājies, bet Aiviekstē pie Lubānas un Daugavā pie Zeļķiem tas saglabājas augsts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Gaujā pie Carnikavas ūdens līmenis ir 1,4 metrus zem 3.martā sasniegtā maksimuma, savukārt pie Siguldas un Valmieras ūdens līmeņa kritums bijis mazāks.
Ogres upes lejtecē ūdens līmenis patlaban ir aptuveni 1,3 metrus zemāks par palu maksimālo ūdens līmeni februāra beigās.
Lielupē pie Jelgavas ūdens līmenis pēdējās nedēļas laikā krities par aptuveni 70 centimetriem, pie Staļģenes - par diviem metriem, pie Mežotnes - par pusotru metru.
Daugavā ūdens līmenis ir stabils vai sācis kristies, pie Jēkabpils tas ir pat nedaudz zemāks nekā pirms mēneša. Ledus sablīvējuma dēļ augsts ūdens līmenis saglabājas pie Zeļķiem, kur pēdējās četrās dienās tas nav būtiski mainījies un ir aptuveni 15 centimetrus zem zemāko palieņu applūšanas robežas. Pie Pļaviņām ūdens līmenis HES darbības ietekmē svārstās pusotra metra intervālā.
Pie Aiviekstes hidroelektrostacijas ūdens līmenis ir aptuveni metru zemāks par 2.martā reģistrēto maksimumu, bet Aiviekstē pie Lubānas ūdens līmenis saglabājas augsts - tas krities vien par desmit centimetriem. Tiesa, ūdens līmenis pie Lubānas ir teju divus metrus zemāks par 2013.gada aprīļa maksimumu.
Dubnas lejtecē ūdens līmenis kopš februāra beigām krities par vairāk nekā metru, bet pie Višķiem turpina lēnām paaugstināties.
Arī Mazajā un Lielajā Juglā ūdens līmenis, salīdzinot ar palu maksimumu, ir vairāk nekā metru zemāks.
Aukstā laika ietekmē upēs atsākusies ledus veidošanās, vietām iet vižņi un ir sniega putra.
Sagaidāms, ka šīs nedēļas nogalē Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis sāks paaugstināties lietus un kūstošā sniega dēļ.