Slimnīcas vienreiz lietojamos medicīnas instrumentus lieto vairākkārt – sterilizē tos vai nodod uzņēmumiem, kuri veic šo instrumentu sterilizāciju vai kombinē tos ar izlietoto priekšmetu detaļām, veidojot jaunus komplektus. Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes aicina parakstīt iniciatīvu, lai šādu praksi aizliegtu.
Tuvāko pāris gadu laikā Veselības ministrija ar jauna veida burkānu plānojusi reģioniem piesaistīt vairāk nekā 1400 mediķu. Burkāns ir atbalsts naudā ārstam, māsa un vecmātei par darbu ārpus Rīgas, ieskaitot piemaksas par ģimenes locekļiem. Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, un kopumā tā budžets ir desmit miljoni eiro līdz 2023. gadam.
Veselības ministrija (VM) vēlas no slimnīcām saņemt informāciju, cik mediķu pašlaik strādā virsstundas un vai slimnīcām ir iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, no nākamā gada 1. janvāra slimnīcām būs nepieciešams papildu finansējums, jo pilnībā būs jāapmaksā virsstundu darbs mediķiem. VM pašlaik min aptuvenus skaitļus, cik eiro būs nepieciešams, taču tie noteikti ir vairāki miljoni.
Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Katrā slimnīcā situācija ar medicīnas iekārtām ir citāda, tomēr kopumā valsts un pašvaldību sektorā iekārtas ir stipri novecojušas, sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Valsts augstākās amatpersonas saņēmušas drosmi runāt par Latvijas lielāko slimnīcu slēgšanu atbilstoši Eiropas Savienības pamudinājumiem un pamācībām, par ko Neatkarīgā rakstīja pirms pusotra gada.
Septiņu gadu laikā Eiropas Savienības atbalsts veselības nozarei sasniegs gandrīz 300 miljonu eiro, no tiem ievērojamākā daļa finansējuma tiks izmantota ārstniecības iestāžu infrastruktūras nodrošināšanai un uzlabošanai – vairāk nekā 190 miljonu eiro.
Stradiņa slimnīcā kriminālprocesa ietvaros turpinās izmeklēšana par iespējamām amatpersonu pretlikumīgām darbībām, ko prokuratūra sāka jau vasaras sākumā. Lai gan Veselības inspekcijas atklātie pārkāpumi saistīti ar 2014. un 2015. gada notikumiem, pagaidām nevar apgalvot, ka atklātībā nākuši fakti par jaunatklātiem pārkāpumiem.
Vairs nebūs jaunu parādu dzēšanas pieprasījumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lielāko Latvijas slimnīcu finansiālā situācija ir neapskaužama – ieņēmumi, kurus tās saņem no valsts budžeta, nesedz izdevumus, kā rezultātā slimnīcām nākas sadzīvot ar zaudējumiem.
Valdībai jāpieņem lēmums, vai ļaut ārstniecības iestādēm paturēt savā rīcībā nopelnīto. Tā kā slimnīcām kopš krīzes gadiem trūkst līdzekļu, Veselības ministrija rosina ļaut tām peļņu – kaut dažus simtus eiro – izmantot savām vajadzībām. Tomēr, izpētot slimnīcu vajadzības, nākas secināt, ka dažas no tām ir neatliekamas.
Pasaules Bankas piedāvātajā slimnīcu kartējumā visvairāk bažas ir par lokālajām slimnīcām, piemēram, Dobelē, Cēsīs un Tukumā, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova.
Rīgā trūkst neatliekamās palīdzības slimnīcu, jo patlaban daudzprofilu neatliekamo palīdzību var nodrošināt tikai Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova.
Dokumentu viltošana un korupcija slimnīcās ir nepieņemama, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklāto Stradiņa slimnīcā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica veselības ministre Anda Čakša.
Nacionālais veselības dienests vēl gatavo medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem līgumu projektus par šogad sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu apmēru un finansējumu.
Slimnīcu finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem šogad plānots par 13,9 miljoniem eiro lielāks nekā pērn, bet finansējums stacionārajiem pakalpojumiem varētu pieaugt par 7,8 miljoniem eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Veselības ministrija iepazīstinājusi valdību ar ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, kurā piedāvā visas slimnīcas sadalīt četros līmeņos un trešajam slimnīcu līmenim noteikt vēl sīkāku sadalījumu.
Reģionālās slimnīcas, universitāšu klīnikas un monoprofila slimnīcas tuvākajos gados saņems ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus infrastruktūras attīstībai. Ar valdības lēmumu 13 slimnīcām sadalīti 174 miljoni eiro.
Veselības ministrija (VM), veidojot ārstniecības iestāžu kartējumu, plāno slimnīcas sadalīt četros līmeņos, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, ko rīt plānots skatīt valdībā.