Ārstu trūkuma dēļ Daugavpils slimnīcas situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. "Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas," uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. "Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums," teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. "Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā," norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

"Šodien esam sapratuši, ka mums ir atbalsts, ka varam strādāt un risināt situāciju, skatoties nākotnē, lai piesaistītu jaunus kolēģus, izveidotu apmācību bāzi, piesaistītu apmācību personas," stāstīja Semjonovs.

Šerna uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes jomā nav unikāla Latvijas situācija. Viņa zināja stāstīt, ka saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 2023.gadā visā pasaulē pietrūkst 40 miljonu veselības aprūpē strādājošo.

"Latvijā, lai piesaistītu jaunos speciālistus reģioniem, pieņēmām lēmumu finansiāli viņus atbalstīt ar lielāku algu, kas var būt lielāka nekā ārstiem," pastāstīja Šerna.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) uzsvēra, ka situācija Daugavpils slimnīcā apliecināja, ka gan reģionālās slimnīcas, gan arī pašvaldības atrodas ķīlnieku statusā, jo pamatproblēma ir valsts budžeta finansējuma nepietiekamība nozarē. "Pašvaldības izpilda to funkciju, kas ir jāpilda valstij," pauda pilsētas vadītājs, piebilstot, ka Daugavpils dome reģionālo slimnīcu pērn finansējusi teju viena miljona eiro apmērā.

"Cilvēkresursu problēma jārisina, Saeimā paredzot atbilstošu finansējumu, lai būtu iespēja piesaistīt vidusskolu absolventus ārstniecības studijām. Ja valsts ir nozīmējusi veselības aprūpi kā vienu no prioritātēm, tad arī finansējumam jābūt atbilstošam," uzsvēra Elksniņš.

Šerna akcentēja, ka VM savu prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi veselības aprūpē strādājošo skaita palielināšanu, nozarei piesaistot cilvēkresursus. Šim mērķim VM prasīs 119 miljonus eiro. Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, šie līdzekļi nepieciešami ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam. VM cer, ka atalgojuma palielināšanas plāna īstenošana motivēs mediķus atgriezties un palikt valsts apmaksātajā medicīnā.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.