Veselības ministrija ir ņēmusi vērā Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas priekšlikumus un turpmāk līgumos ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiks ņemta vērā pacientu plūsma pilna gada laikā.
Valsts galvotos aizdevumus ārstniecības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai laikā no 2002. līdz 2007. gadam saņēma 11 slimnīcu, kuru parādsaistības joprojām ir ievērojamas – 176 miljoni eiro. Valdība pieņēmusi lēmumu pārņemt ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksu, un tas būtiski samazinās ārstniecības iestāžu finansiālo slogu.
Nākamā gada budžetā plānotais papildu finansējums 10 miljonu eiro apmērā, ko Ministru prezidents solījis piešķirt pacientu rindu mazināšanai, ir daudzkārt par mazu un neliecina, ka veselības aprūpes nozare valstī noteikta par vienu no prioritātēm, uzskata Latvijas Slimnīcu biedrība.
Lai risinātu valsts galvoto aizdevumu saņēmušo veselības aprūpes iestāžu finanšu problēmas, valdība ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pārņemt slimnīcu kredītsaistības 170 miljonu eiro apmērā.
Slimnīcu, valsts kapitālsabiedrību, peļņa pagājušajā gadā nav bijusi liela, un to ar Ministru kabineta lēmumu atļauts paturēt ārstniecības iestāžu rīcībā un neizmaksāt valstij dividendēs. Finanšu ministrija gan pretojās šādam lēmumam, jo uzskata, ka šāda rīcība «radīs negatīvu ietekmi uz 2016. gada valsts budžeta ieņēmumiem».
Ekonomiskās krīzes laikā slimnīcās tika veiktas būtiskas reformas – krasi samazināts slimnīcu skaits un sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms, tāpēc Latvijas Slimnīcu biedrība cer, ka tieši jaunā veselības ministre Anda Čakša, kas amatā vēl nav nostrādājusi pat nedēļu, koncentrēsies arī uz problēmu risināšanu saistībā ar ārstniecības iestādēm.
Risinot veselības aprūpes jautājumus, nav tik svarīgi, vai esmu "uz viena viļņa" ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), bet gan, vai ministrs ir "uz viena viļņa" ar mani, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gan turpinās reģionu slimnīcu iebildumi par tām šogad samazināto finansējumu ambulatorajai palīdzībai iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) apgalvo: kopējais reģionālajām slimnīcām šogad piešķirtais valsts finansējums ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
Rīt, 14.aprīlī, plkst.10 Melngalvju namā notiks Latvijas Slimnīcu biedrības un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās, kurā plānots aktualizēt jautājumu par finansējuma samazināšanu reģionu slimnīcām.
Ja spēja atrast papildu 460 000 eiro piešķiršanu reģionālajām slimnīcām, tad var atrast arī trūkstošo naudu, lai netiktu samazinātas finansējums ārstniecības iestādēm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Līgumus par valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu noslēgušas 68 procenti slimnīcu, kas aptver 83 procentus no visa slimnīcām plānotā finansējuma ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai, tas ir, 63,6 miljonus eiro, informē Nacionālais Veselības dienests (NVD).
Līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu šim gadam pagaidām noslēguši 68% slimnīcu, aģentūru LETA informēja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Arī pēc šodienas slimnīcu vadītāju tikšanās reģionālās slimnīcas nav gatavas parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir gatavs mainīt kārtību un noteikt, ka finansējumu slimnīcām nākamajam gadam aprēķina nevis pēc deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes, bet gan pēc 12 mēnešu izpildes.
Nacionālais veselības dienests (NVD) 400 000 eiro reģionālajām slimnīcām ņems no nesadalītās naudas ambulatorajiem pakalpojumiem, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Kādos tieši naudas apcirkņos ir iespējams atrast 400 000 eiro, lai tos piešķirtu reģionu slimnīcām, Veselības ministrija skaidri pateikt nevar. Arī Nacionālais veselības dienests (NVD) tā vietā turpina skaidrot, kādu iemeslu dēļ slimnīcām reģionos nauda samazināta.
Latvijas Slimnīcu biedrība Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) prasīs finansējumu reģionālajām slimnīcām atgriezt vismaz iepriekšējā gada līmenī, kam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri jaunos ārstus pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām nosūtīt strādāt ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.