Reformējot Latvijas slimnīcu tīklu, Veselības ministrija (VM) vērtēs to sniegto pakalpojumu kvalitātes rādītājus un iedzīvotāju skaitu tām pieguļošajā reģionā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" solīja Zaļo un zemnieku savienības virzītā veselības ministre Anda Čakša.
Slimnīcu tīkls Latvijā patlaban ir salīdzinoši blīvs, kas ierobežota finansējuma apstākļos vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Ekonomikas ministrija (EM) veic aptauju pašvaldībās par apbedīšanas pakalpojumiem, lai risinātu jautājumu par slimnīcu personāla vienlaicīgu nodarbinātību pie apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Nacionālais veselības dienests Neatkarīgajai apstiprina, ka atsevišķu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai šajā gadā vairākās ārstniecības iestādēs var būt izveidojies pilns pieraksts gaidīšanas rindā, proti, šajās slimnīcās vai poliklīnikās ir izsmeltas kvotas.
Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
Veselības ministrija ir ņēmusi vērā Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas priekšlikumus un turpmāk līgumos ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiks ņemta vērā pacientu plūsma pilna gada laikā.
Valsts galvotos aizdevumus ārstniecības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai laikā no 2002. līdz 2007. gadam saņēma 11 slimnīcu, kuru parādsaistības joprojām ir ievērojamas – 176 miljoni eiro. Valdība pieņēmusi lēmumu pārņemt ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksu, un tas būtiski samazinās ārstniecības iestāžu finansiālo slogu.
Nākamā gada budžetā plānotais papildu finansējums 10 miljonu eiro apmērā, ko Ministru prezidents solījis piešķirt pacientu rindu mazināšanai, ir daudzkārt par mazu un neliecina, ka veselības aprūpes nozare valstī noteikta par vienu no prioritātēm, uzskata Latvijas Slimnīcu biedrība.
Lai risinātu valsts galvoto aizdevumu saņēmušo veselības aprūpes iestāžu finanšu problēmas, valdība ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pārņemt slimnīcu kredītsaistības 170 miljonu eiro apmērā.
Slimnīcu, valsts kapitālsabiedrību, peļņa pagājušajā gadā nav bijusi liela, un to ar Ministru kabineta lēmumu atļauts paturēt ārstniecības iestāžu rīcībā un neizmaksāt valstij dividendēs. Finanšu ministrija gan pretojās šādam lēmumam, jo uzskata, ka šāda rīcība «radīs negatīvu ietekmi uz 2016. gada valsts budžeta ieņēmumiem».
Ekonomiskās krīzes laikā slimnīcās tika veiktas būtiskas reformas – krasi samazināts slimnīcu skaits un sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms, tāpēc Latvijas Slimnīcu biedrība cer, ka tieši jaunā veselības ministre Anda Čakša, kas amatā vēl nav nostrādājusi pat nedēļu, koncentrēsies arī uz problēmu risināšanu saistībā ar ārstniecības iestādēm.
Risinot veselības aprūpes jautājumus, nav tik svarīgi, vai esmu "uz viena viļņa" ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), bet gan, vai ministrs ir "uz viena viļņa" ar mani, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gan turpinās reģionu slimnīcu iebildumi par tām šogad samazināto finansējumu ambulatorajai palīdzībai iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) apgalvo: kopējais reģionālajām slimnīcām šogad piešķirtais valsts finansējums ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
Rīt, 14.aprīlī, plkst.10 Melngalvju namā notiks Latvijas Slimnīcu biedrības un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās, kurā plānots aktualizēt jautājumu par finansējuma samazināšanu reģionu slimnīcām.
Ja spēja atrast papildu 460 000 eiro piešķiršanu reģionālajām slimnīcām, tad var atrast arī trūkstošo naudu, lai netiktu samazinātas finansējums ārstniecības iestādēm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Līgumus par valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu noslēgušas 68 procenti slimnīcu, kas aptver 83 procentus no visa slimnīcām plānotā finansējuma ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai, tas ir, 63,6 miljonus eiro, informē Nacionālais Veselības dienests (NVD).
Līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu šim gadam pagaidām noslēguši 68% slimnīcu, aģentūru LETA informēja NVD pārstāve Evija Štālberga.