Slimnīcas finansēs, saskaitot visus pacientus
Veselības ministrija ir ņēmusi vērā Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas priekšlikumus un turpmāk līgumos ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiks ņemta vērā pacientu plūsma pilna gada laikā.
Slimnīcas par stacionāriem un arī par ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem katru gadu slēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, kas aprēķina slimnīcām pienākošos finansējumu. Šāgada sākumā lielākā daļa slimnīcu atteicās slēgt līgumus par valsts apmaksāta pakalpojuma sniegšanu pacientiem samazinātā finansējuma dēļ. Pēc sarunām ar Nacionālo veselības dienestu slimnīcas līgumus noslēdza, palīdzēja arī finansējuma pārbīdes par labu reģionālajām slimnīcām. Taču līgumu noslēgšanas procesā slimnīcu vadītāji aktualizēja jautājumu par aprēķiniem, kurus ņem vērā Nacionālais veselības dienests, kad piedāvā līgumus slimnīcām. Slimnīcu biedrība pauda neapmierinātību, kāpēc, plānojot nākamā gada finansējumu, tiek ņemti nevis 12 iepriekšējā gada mēneši, bet deviņi, ieskaitot trīs vasaras mēnešus, kuros reģionos objektīvi veselības pakalpojumi tiek nodrošināti mazākā apmērā. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis toreiz skaidroja, ka valsts ņem vērā slimnīcas izpildītās kvotas pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, nevis visa gada griezumā. Šāda formula jau pašos pamatos ir nepareiza. Trijos vasaras mēnešos reģionu slimnīcas nereti kvotu neizpilda, jo objektīvi ir mazāka pacientu plūsma, taču gada griezumā kvotu izpilda pilnīgi visas slimnīcas.
Veselības ministrija tagad ir nolēmusi mainīt situāciju un noteiks, ka Nacionālajam veselības dienestam līgumu apjoms par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu ir jāplāno, izvērtējot faktisko pacientu plūsmu 12 mēnešu periodā. «Līdz šim patiešām, plānojot līgumu apjomu, tika izvērtēta pacientu plūsma deviņos mēnešos, taču šāda izvērtēšana nenodrošināja vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā pacientu plūsmas atšķirības gada sākumā, vasarā un rudenī, ziemā,» skaidro Veselības ministrijas speciāliste Agnese Zarāne. Tā kā iepriekš netika ņemts vērā pacientu plūsmas pieaugums gada pēdējos trīs mēnešos, kad pacientu skaits ir lielāks nekā vasaras periodā, radās situācija, ka pēdējos gada mēnešos uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem vairs nebija iespējams pieteikties.
Veselības ministre Anda Čakša gan atzīst: «Protams, bez papildu finansējuma ievērojamas izmaiņas pakalpojumu pieejamībā izdarīt nav iespējams, taču šis solis mums ļaus plānot finanšu plūsmu atbilstoši pacientu plūsmai, kas līdz šim netika darīts. Realitātē nereti papildu līdzekļi ārstniecības iestādēm tika piešķirti tieši gada beigās, kas reizēm nozīmēja to, ka visas kvotas pilnībā netika apgūtas. Tā ir viena no pārmaiņām sistēmas sakārtošanā.»
Valsts sekretāru sanāksmē jau ir izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu grozījumu projekts, kas paredz šīs izmaiņas. Šāda kārtība palīdzēšot uzlabot pacientu plūsmas organizēšanu un nodrošināt labāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem. Taču izskan arī skeptiski viedokļi. Jja nākamgad veselības aprūpes nozarei netiek piešķirts papildu finansējums, rindas uz izmeklējumiem, ārstēšanu saglabāsies.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/08/slimnicas-finanses-saskaitot-visus-pacientus