Nacionālais veselības dienests vēl gatavo medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem līgumu projektus par šogad sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu apmēru un finansējumu.
Līgumus saņems ne tikai slimnīcas, bet arī ambulatorās iestādes, ģimenes ārsti, zobārstniecības klīnikas. «Pagaidām neviena slimnīca līgumu vēl nav saņēmusi, taču ir pamats satraukumam,» saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Lai gan Veselības ministrija solījusi, ka finansējuma apjoms stacionārajai palīdzībai nebūs mazāks kā 2016. gadā, faktiski slimnīcām varētu nākties iztikt ar mazāku naudu, jo neesot ņemts vērā izmaksu pieaugums vairākās pozīcijās, kas slimnīcībām būs jānosedz. Un tam papildu naudas nav.
Nacionālais veselības dienests (NVD) sācis valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līgumu 2017. gadam sagatavošanu un nosūtīšanu partneriem - tās ir visas ārstniecības iestādes un ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi. «Pašlaik dienests ir sagatavojis un pakāpeniski nosūta stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līgumus, tāpat līgumus par zobārstniecības pakalpojumiem un citus,» Neatkarīgajai stāsta NVD speciāliste Evija Štālberga. Sagatavošanas procesā ir ģimenes ārstu prakšu līgumi. Pakāpeniski taps arī ambulatoro pakalpojumu sniegšanas līgumi. Tas, ka līgumi tiek gatavoti un slimnīcām nosūtīti tikai janvāra beigās, ir izskaidrojams ar vēlo budžeta izsludināšanas datumu, jo tikai pēc tā NVD ir zināmi precīzi skaitļi. E. Štālberga atsaucas uz Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, saskaņā ar kuru līgumi par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu tiek nosūtīti 30 darbadienu laikā pēc likuma Par valsts budžetu izsludināšanas, šogad - ne vēlāk kā 23. janvārī. «Nepieciešamības gadījumā, ja vēl nav saņemts līguma piedāvājums, ārstniecības iestāde var vērsties dienestā ar lūgumu noslēgt mēneša avansa līgumu,» saka E. Štālberga. Pašlaik slimnīcas ir saņēmušas informāciju par līgumu slēgšanas gaitu.
Šim gadam ambulatoriem veselības pakalpojumiem plānoti 273 miljoni eiro, kas ir par 14 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, bet stacionāriem pakalpojumiem 258 miljoni - par nepilniem astoņiem miljoniem vairāk nekā pērn.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs J. Kalējs atzina, ka neviena slimnīca līgumu par šāgada darbu un paredzēto finansējumu neesot saņēmusi. Slimnīcas, kā ierasts, janvārī saņem vienu divpadsmito daļu no gada budžeta, lai varētu apmaksāt janvāra rēķinus. Pagaidām uz šāgada vēl topošajiem līgumiem biedrība skatās piesardzīgi - tas, ka konkrēto līgumu vēl nav, iespējams, nav satraucošākais, svarīgākais, kāds būs konkrētais finansējums katrai slimnīcai, kāds būs paredzētais palīdzības sniegšanas apjoms, kvotas - lai slimnīcas zinātu, kā šogad vispār plānot darbu. Pērn šos līgumus slimnīcas noslēdza tikai aprīlī. Procesu pavadīja liela slimnīcu neapmierinātība, jo bija par vairākiem simtiem tūkstošu eiro samazināts finansējums.
Slimnīcu pārstāvji nesen tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu šāgada finansējumu slimnīcām, un izskanēja viedoklis, būs nedaudz vairāk, bet «mazāk nebūs nevienam». «Vai par vairāk var uzskatīt 24 eiro vienai slimnīcai? Jā, tas formāli nav mazāk, taču šogad slimnīcām papildu izdevumus rada minimālās darba algas celšana un līdz ar to nepieciešamā algu diferencēšana, lai zemākas kateforijas darbiniekiem, paceļot minimālo algu, tā nebūtu lielāka nekā kvalificētai māsai,» saka J. Kalējs. Tam papildu nauda nav piešķirta. Otrkārt, ja finansējums nav būtiski lielāks, tad arī šogad nevarēs iekļauties kvotās un risināt jautājumu par pacientu rindām. «Būtiskus uzlabojumus neredzam,» saka J. Kalējs.
***
Finansējums slimnīcām
Kopumā valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai
• 2017. gadā plānoti 273,2 miljoni eiro
• 2016. gadā piešķirti 259,3 miljoni eiro
Valsts apmaksātu stacionāro pakalpojumu sniegšanai
• 2017. gadā plānoti 258,4 miljoni eiro
• 2016. gadā piešķirti 250,6 miljoni eiro
Avots: Nacionālais veselības dienests