Lai risinātu valsts galvoto aizdevumu saņēmušo veselības aprūpes iestāžu finanšu problēmas, valdība ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pārņemt slimnīcu kredītsaistības 170 miljonu eiro apmērā.
Slimnīcu, valsts kapitālsabiedrību, peļņa pagājušajā gadā nav bijusi liela, un to ar Ministru kabineta lēmumu atļauts paturēt ārstniecības iestāžu rīcībā un neizmaksāt valstij dividendēs. Finanšu ministrija gan pretojās šādam lēmumam, jo uzskata, ka šāda rīcība «radīs negatīvu ietekmi uz 2016. gada valsts budžeta ieņēmumiem».
Ekonomiskās krīzes laikā slimnīcās tika veiktas būtiskas reformas – krasi samazināts slimnīcu skaits un sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms, tāpēc Latvijas Slimnīcu biedrība cer, ka tieši jaunā veselības ministre Anda Čakša, kas amatā vēl nav nostrādājusi pat nedēļu, koncentrēsies arī uz problēmu risināšanu saistībā ar ārstniecības iestādēm.
Risinot veselības aprūpes jautājumus, nav tik svarīgi, vai esmu "uz viena viļņa" ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), bet gan, vai ministrs ir "uz viena viļņa" ar mani, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gan turpinās reģionu slimnīcu iebildumi par tām šogad samazināto finansējumu ambulatorajai palīdzībai iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) apgalvo: kopējais reģionālajām slimnīcām šogad piešķirtais valsts finansējums ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
Rīt, 14.aprīlī, plkst.10 Melngalvju namā notiks Latvijas Slimnīcu biedrības un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās, kurā plānots aktualizēt jautājumu par finansējuma samazināšanu reģionu slimnīcām.
Ja spēja atrast papildu 460 000 eiro piešķiršanu reģionālajām slimnīcām, tad var atrast arī trūkstošo naudu, lai netiktu samazinātas finansējums ārstniecības iestādēm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Līgumus par valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu noslēgušas 68 procenti slimnīcu, kas aptver 83 procentus no visa slimnīcām plānotā finansējuma ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai, tas ir, 63,6 miljonus eiro, informē Nacionālais Veselības dienests (NVD).
Līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu šim gadam pagaidām noslēguši 68% slimnīcu, aģentūru LETA informēja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Arī pēc šodienas slimnīcu vadītāju tikšanās reģionālās slimnīcas nav gatavas parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir gatavs mainīt kārtību un noteikt, ka finansējumu slimnīcām nākamajam gadam aprēķina nevis pēc deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes, bet gan pēc 12 mēnešu izpildes.
Nacionālais veselības dienests (NVD) 400 000 eiro reģionālajām slimnīcām ņems no nesadalītās naudas ambulatorajiem pakalpojumiem, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Kādos tieši naudas apcirkņos ir iespējams atrast 400 000 eiro, lai tos piešķirtu reģionu slimnīcām, Veselības ministrija skaidri pateikt nevar. Arī Nacionālais veselības dienests (NVD) tā vietā turpina skaidrot, kādu iemeslu dēļ slimnīcām reģionos nauda samazināta.
Latvijas Slimnīcu biedrība Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) prasīs finansējumu reģionālajām slimnīcām atgriezt vismaz iepriekšējā gada līmenī, kam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri jaunos ārstus pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām nosūtīt strādāt ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.
Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, vēsta Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Lai risinātu garo rindu jautājumu uz izmeklējumiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) slimnīca iecerējusi noteikt, ka pēc ārstēšanās pabeigšanas centrā vēža slimniekus novēros tikai trīs gadus, bet pēc tam to varētu darīt ģimenes ārsts.
Vecā gada tradīcijas turpinās – lielākajās Latvijas slimnīcās pieraksts uz valsts apmaksātajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem aizpildījies tik strauji, ka pacienti, kuri zvana pašlaik un vēlas pieteikties pie ārsta, visticamāk, saņem atteikumu vai aicinājumu piezvanīt pavasarī. Savukārt Nacionālais veselības dienests aicina interesēties, vai var pieteikties izmeklējumiem vai ārsta konsultācijām citur – kur mazāk pacientu, kur vairāk brīvu vietu.
Valdība, neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, tomēr atbalsta Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu vairāku slimnīcu valsts galvotā aizdevuma saistību apmaksai šogad novirzīt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ietaupītos līdzekļus.