Līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu šim gadam pagaidām noslēguši 68% slimnīcu, aģentūru LETA informēja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Arī pēc šodienas slimnīcu vadītāju tikšanās reģionālās slimnīcas nav gatavas parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir gatavs mainīt kārtību un noteikt, ka finansējumu slimnīcām nākamajam gadam aprēķina nevis pēc deviņu mēnešu pakalpojumu izpildes, bet gan pēc 12 mēnešu izpildes.
Nacionālais veselības dienests (NVD) 400 000 eiro reģionālajām slimnīcām ņems no nesadalītās naudas ambulatorajiem pakalpojumiem, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Kādos tieši naudas apcirkņos ir iespējams atrast 400 000 eiro, lai tos piešķirtu reģionu slimnīcām, Veselības ministrija skaidri pateikt nevar. Arī Nacionālais veselības dienests (NVD) tā vietā turpina skaidrot, kādu iemeslu dēļ slimnīcām reģionos nauda samazināta.
Latvijas Slimnīcu biedrība Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) prasīs finansējumu reģionālajām slimnīcām atgriezt vismaz iepriekšējā gada līmenī, kam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri jaunos ārstus pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām nosūtīt strādāt ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.
Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, vēsta Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Lai risinātu garo rindu jautājumu uz izmeklējumiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) slimnīca iecerējusi noteikt, ka pēc ārstēšanās pabeigšanas centrā vēža slimniekus novēros tikai trīs gadus, bet pēc tam to varētu darīt ģimenes ārsts.
Vecā gada tradīcijas turpinās – lielākajās Latvijas slimnīcās pieraksts uz valsts apmaksātajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem aizpildījies tik strauji, ka pacienti, kuri zvana pašlaik un vēlas pieteikties pie ārsta, visticamāk, saņem atteikumu vai aicinājumu piezvanīt pavasarī. Savukārt Nacionālais veselības dienests aicina interesēties, vai var pieteikties izmeklējumiem vai ārsta konsultācijām citur – kur mazāk pacientu, kur vairāk brīvu vietu.
Valdība, neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, tomēr atbalsta Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu vairāku slimnīcu valsts galvotā aizdevuma saistību apmaksai šogad novirzīt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ietaupītos līdzekļus.
Valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.
Lielajās valsts slimnīcās šogad vairs nav iespējams saņemt vairākus valsts apmaksātus ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, jo aizpildītas visam gadam slimnīcām piešķirtās kvotas. Slimnīcas turpina sniegt neatliekamo palīdzību akūtos gadījumos, taču izmeklējumiem var pierakstīties tikai nākamajam gadam.
Bez papildu līdzekļiem būtiskus uzlabojumus slimnīcu rindu jautājumā panākt neizdosies, aģentūrai LETA atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa.
Latvijas slimnīcās trūkst speciālistu, kuri nodrošina infekciju kontroles un mikroorganismu rezistences ierobežošanas pasākumus, aģentūrai LETA sarunā par mikroorganismu rezistenci un infekcijām slimnīcās atzina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina.
Latvijas nodokļu maksātāji par katru topošo ārstu maksā ievērojamus līdzekļus – vispirms sešus gadus par studenta mācībām augstskolā, bet pēc tam par specialitātes iegūšanu rezidentūrā. Taču realitātē mazā Latvija par savu naudu izskolo mediķus ārvalstu klīnikām, jo nenodrošina visiem ārstniecības studiju absolventiem rezidentūras iespējas Latvijas slimnīcās.
Kamēr Latvijas medicīnā publiskais sektors būtiski atpaliek, tikmēr privātais sektors attīstās, un, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā medicīna vēl turas, intervijā atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotais Latvijas nodokļu maksātāju saraksts apgāž aksiomu, ka valsts finansētu medicīnu un finansētu vispār jebko, izņemot ierēdņu labklājību.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pēc tikai sev pašai zināmiem principiem ir iecēlusi abās Latvijas lielākajās slimnīcās jaunus valdes locekļus.
Par nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti 2014. gadā pēc Veselības inspekcijas (VI) pārbaudēm valsts budžetā atmaksāti 263 533 eiro, savukārt pacientiem par nepamatoti iekasētiem maksājumiem atdoti 689 eiro. Kopumā ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, saskaņā ar inspekcijas lēmumiem jāatmaksā budžetā vai pacientiem vairāk nekā 300 000 eiro.