Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, vēsta Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Lai risinātu garo rindu jautājumu uz izmeklējumiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) slimnīca iecerējusi noteikt, ka pēc ārstēšanās pabeigšanas centrā vēža slimniekus novēros tikai trīs gadus, bet pēc tam to varētu darīt ģimenes ārsts.
Vecā gada tradīcijas turpinās – lielākajās Latvijas slimnīcās pieraksts uz valsts apmaksātajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem aizpildījies tik strauji, ka pacienti, kuri zvana pašlaik un vēlas pieteikties pie ārsta, visticamāk, saņem atteikumu vai aicinājumu piezvanīt pavasarī. Savukārt Nacionālais veselības dienests aicina interesēties, vai var pieteikties izmeklējumiem vai ārsta konsultācijām citur – kur mazāk pacientu, kur vairāk brīvu vietu.
Valdība, neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, tomēr atbalsta Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu vairāku slimnīcu valsts galvotā aizdevuma saistību apmaksai šogad novirzīt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ietaupītos līdzekļus.
Valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.
Lielajās valsts slimnīcās šogad vairs nav iespējams saņemt vairākus valsts apmaksātus ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, jo aizpildītas visam gadam slimnīcām piešķirtās kvotas. Slimnīcas turpina sniegt neatliekamo palīdzību akūtos gadījumos, taču izmeklējumiem var pierakstīties tikai nākamajam gadam.
Bez papildu līdzekļiem būtiskus uzlabojumus slimnīcu rindu jautājumā panākt neizdosies, aģentūrai LETA atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Māra Āboliņa.
Latvijas slimnīcās trūkst speciālistu, kuri nodrošina infekciju kontroles un mikroorganismu rezistences ierobežošanas pasākumus, aģentūrai LETA sarunā par mikroorganismu rezistenci un infekcijām slimnīcās atzina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina.
Latvijas nodokļu maksātāji par katru topošo ārstu maksā ievērojamus līdzekļus – vispirms sešus gadus par studenta mācībām augstskolā, bet pēc tam par specialitātes iegūšanu rezidentūrā. Taču realitātē mazā Latvija par savu naudu izskolo mediķus ārvalstu klīnikām, jo nenodrošina visiem ārstniecības studiju absolventiem rezidentūras iespējas Latvijas slimnīcās.
Kamēr Latvijas medicīnā publiskais sektors būtiski atpaliek, tikmēr privātais sektors attīstās, un, pateicoties privātajam sektoram, Latvijā medicīna vēl turas, intervijā atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs, kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotais Latvijas nodokļu maksātāju saraksts apgāž aksiomu, ka valsts finansētu medicīnu un finansētu vispār jebko, izņemot ierēdņu labklājību.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa pēc tikai sev pašai zināmiem principiem ir iecēlusi abās Latvijas lielākajās slimnīcās jaunus valdes locekļus.
Par nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaiti 2014. gadā pēc Veselības inspekcijas (VI) pārbaudēm valsts budžetā atmaksāti 263 533 eiro, savukārt pacientiem par nepamatoti iekasētiem maksājumiem atdoti 689 eiro. Kopumā ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, saskaņā ar inspekcijas lēmumiem jāatmaksā budžetā vai pacientiem vairāk nekā 300 000 eiro.
Ar katru gadu saasinās speciālistu trūkuma problēma reģionu slimnīcās. No Veselības ministrijas tiek prasīti nekavējoši risinājumi, pretējā gadījumā Latvijas reģionu iedzīvotāji var palikt pat bez elementāras neatliekamās palīdzības.
Ar pacientu nespēju vai nevēlēšanos samaksāt par saņemto veselības aprūpi sastopas slimnīcas visā Latvijā - vairums cenšas atgūt parādus, vienojoties ar pacientu par atmaksas grafiku, un tikai galējā gadījumā vēršas piedziņas firmās, noskaidroja aģentūra LETA.
Pēdējo trīs gadu laikā 50 000 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacientu nav spējuši norēķināties par valsts noteiktajām iemaksām, radot slimnīcas budžetā aptuveni 3,5 miljonu eiro iztrūkumu, šodien Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja slimnīcas vadītājs Viesturs Boka.
Retā slimība skar ne vairāk kā piecus cilvēkus no 10 000, bet Latvijā var gadīties situācija, ka cilvēks saslimst ar kādu slimību, kas nekad mūsu valstī iepriekš nav bijusi. Svarīgākais ir jautājums – kā šādā situācijā rīkoties, kādu atbalstu sniegt pacientam, kā ārstēt?
Gada laikā mediķiem reģionos nodotas 136 jaunas ātrās palīdzības mašīnas, noslēdzot Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigāžu operatīvo transportlīdzekļu parka atjaunošanu.
Pacientu tiesību aizstāvis jeb ombuds visbiežāk pacientus konsultē par medicīniskās dokumentācijas pieejamību, saskarsmes problēmām ar mediķiem un saņem visvairāk sūdzību par ārstniecības pieejamību un sadzīves apstākļiem ārstniecības iestādēs.