Lai gan turpinās reģionu slimnīcu iebildumi par tām šogad samazināto finansējumu ambulatorajai palīdzībai iedzīvotājiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) apgalvo: kopējais reģionālajām slimnīcām šogad piešķirtais valsts finansējums ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn.
NVD speciāliste Evija Štālberga stāsta, ka kopumā reģionālajām slimnīcām šogad piešķirti par 663 730 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Speciālistu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu un citu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai slimnīcām novirzīts par 105 602 eiro vairāk, savukārt stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai par 558 128 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr tas nenozīmē, ka visām reģionu slimnīcām ir lielāks finansējums, jo NVD informē par kopējo summu ambulatorajiem pakalpojumiem, kurus saņēmušas slimnīcas, un kopumā, pēc NVD aprēķiniem, šogad tas ir lielāks. 10 no 18 reģionālajām slimnīcām šāgada finansējums ir līdz sešiem procentiem lielāks nekā pērn, un tikai astoņām slimnīcām piešķirtais finansējums ir mazāks nekā 2016. gadā – šis samazinājums ir 0,2 procentu līdz 3,9 procentu apmērā attiecībā pret iepriekšējā gada slimnīcu finansējumu.
Citās domās ir Latvijas Slimnīcu biedrība, uzsverot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām ārpus Rīgas finansējums ir samazināts par aptuveni miljonu eiro. «Lielākā daļa no slimnīcām ir spiestas parakstīt jaunos līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu,» saka Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. «Slimnīcas ir situācijas ķīlnieki, jo, nepiekrītot līgumam, tās riskē vispār nesaņemt plānoto finansējumu. Iedzīvotāji gaida, mums ir jāstrādā, taču esam nepatīkami pārsteigti, ar kādām viltīgām metodēm veselības ministrs panāk savas ieceres.» Sarunās ar reģionu slimnīcām tiek piesaukti Ministru kabineta noteikumi, kuros norādīts, ka tad, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk par mēnesi no piedāvājuma izteikšanas dienas neparaksta NVD piedāvāto līgumu, veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs zaudē tiesības šo līgumu noslēgt. «Pēdējo desmit gadu laikā neesam saskārušies ar šādu attieksmi no veselības ministriem. Netiek ņemti vērā nekādi argumenti par to, ka iedzīvotājiem pieejamība reģionu slimnīcām samazināsies. Tā vietā cilvēkiem nāksies tērēt jau tā viņu nelielos ienākumus, lai mērotu ceļu uz Rīgu un saņemtu pakalpojumus, ko var veikt lielākā daļa reģionu slimnīcu,» uzsvēra J. Kalējs.
NVD tajā pašā laikā uzsver, ka līgumu par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu ir noslēgušas visas 18 reģionālās slimnīcas. Aizvadītajā nedēļā līgumu parakstīja Jēkabpils reģionālā slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Rēzeknes slimnīca, Ogres rajona slimnīca un Vidzemes slimnīca. «Nav pamatoti novirzīt līdzekļus tur, kur gada laikā iedzīvotājiem netiek sniegts viss gadam plānotais pakalpojumu apjoms,» NVD viedokli skaidro E. Štālberga. «Būtiski ņemt vērā pacientu plūsmu un to, kādā apjomā slimnīcas ir spējīgas sniegt pakalpojumus.».