Valdība, neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, tomēr atbalsta Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu vairāku slimnīcu valsts galvotā aizdevuma saistību apmaksai šogad novirzīt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ietaupītos līdzekļus.
Diskusijas par šo veselības ministra Gunta Belēviča ideju valdībā risinājās jau agrāk, kad valdība tik vienota šajā lēmumā gan nebija – ministram tika pārmesta nekoleģialitāte, jo naudu ietaupījušas bija tikpat kā visu nozaru ministrijas, bet sev pāri palikušo neatlaidīgi prasa tikai viena – veselības nozare. Taču pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmes valdības vaigs bija atmaidzis un tā lēmumu pieņēma, vien ieprotokolējot Finanšu ministrijas atšķirīgo viedokli un premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumu analizēt situāciju kopumā, lai neveidotos diskriminējoša situācija attiecībā pret tām slimnīcām, kuras nekādus kredītus nav ņēmušas.
Kopumā šogad 11 ārstniecības iestādēm, no kurām visas ir valsts kapitālsabiedrības, izņemot Kuldīgas slimnīcu un Ludzas veselības centru, valsts galvotā aizdevuma atmaksai nepieciešami 6,4 miljoni eiro. Taču, tā kā slimnīcas pašas no saviem līdzekļiem, tas ir, gūtās peļņas, sniedzot maksas pakalpojumus, daļu šāgada kredīta atmaksas summas jau veikušas (0,7 miljonus eiro), tad VM valdībai lūdza piešķirt 5,7 miljonus eiro, no tā lielākās summas aizies lielākajām Latvijas slimnīcām – Stradiņa slimnīcai (2,2 miljoni eiro) un Rīgas Austrumu slimnīcai (1,6 miljoni eiro). VM paskaidro, ka valsts galvotie aizdevumi slimnīcām tika izsniegti, lai veicinātu slimnīcu turpmāko attīstību, sakārtojot infrastruktūru, veiktu siltumapgādes sistēmu modernizāciju atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšanai, nodrošinot slimnīcās sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
Taču ar šo kredītu atmaksu slimnīcām nevedas raiti, jo tas tieši saistīts ar valsts budžeta finansējuma apmēru, kas tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. «Pašlaik veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, nemaz nerunājot par saprātīgu peļņu, kas tieši ietekmē ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt valsts galvotā aizdevuma saistību izpildi,» norāda VM. Finansējums ārstniecības iestādēm pēc finanšu krīzes gados veiktā samazinājuma ir nepietiekams esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai. Tas ir radījis situāciju, ka ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, finansiālais stāvoklis ir kritisks un pastāv risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes šogad, nesaņemot papildu naudu, nevarēs nodrošināt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksu, bet vairākām slimnīcām aizdevuma saistību segšana rada ievērojamu finansiālo slogu, kā rezultātā vēl vairāk pasliktināsies slimnīcu situācija.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne valdības sēdē uzsvēra, ka katra novirze no budžeta plāna var radīt risku, ka Latvija saņems aizrādījumu no Eiropas Komisijas par to, ka izdevumi attiecīgi jāsamazina citā jomā, lai ievērotu fiskālo disciplīnu.