Pēc ārstēšanas pabeigšanas Onkoloģijas centrā, vēža slimniekus varētu novērot ģimenes ārsti

Lai risinātu garo rindu jautājumu uz izmeklējumiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) slimnīca iecerējusi noteikt, ka pēc ārstēšanās pabeigšanas centrā vēža slimniekus novēros tikai trīs gadus, bet pēc tam to varētu darīt ģimenes ārsts.

Kā šodien žurnālistiem stāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), papildu finansējuma piešķiršana Austrumu slimnīcai rindu jautājumu risināšanai uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem nepieciešama "ugunsgrēka dzēšanai", tomēr situācijas normalizēšanai nepieciešami organizatoriski uzlabojumi.

Kā stāstīja Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenā speciālists Dace Baltiņa, šobrīd LOC pastāv trīs onkoloģisko pacientu plūsmas. Pirmā plūsma ir tie pacienti, kuriem nosaka diagnozi, otrā - tie pacienti, kam notiek aktīva ārstēšana, līdz ar to regulāri tiek veikti izmeklējumi, kā arī trešā plūsma jeb pacienti, kuri jau ir izārstēti un kurus novēro, arī veicot izmeklējumus.

Baltiņa stāstīja, ka šobrīd nepastāv regulējums, cik ilgi onkoloģijas pacientiem pēc vēža izārstēšanas LOC vēl veic izmeklējumus. Tāpēc slimnīca rosina, ka šāda veida novērošana un izmeklējumi pacientiem tiktu nodrošināti trīs gadus pēc izārstēšanas, jo tieši šajā laikā ir lielākā iespēja, ka slimība attīstīsies no jauna. Pēc minētajiem trīs gadiem pacienta novērošanu turpinātu ģimenes ārsts. Šāda prakse pastāvot arī citās valstīs.

Runājot par radioloģiskajiem izmeklējumiem, slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane sacīja - iecerēts, ka turpmāk ārstiem, nozīmējot pacientam radioloģiskus izmeklējumus, nosūtījumā būs jāieraksta ne tikai diagnoze, bet arī pamatojums izmeklējuma veikšanai. Savukārt radiologs varēs izvērtēt, vai piedāvātais pamatojums ir pietiekams, lai veiktu izmeklējumus.

Belēvičs teica, ka šādi būs iespējams panākt, ka cilvēks aiziet pie sava ģimenes ārsta un uz savu aizdomu pamata pieprasa viņu nosūtīt uz izmeklējumiem, jo turpmāk ārstiem šāda nepieciešamība būs jāpamato.

Tāpat veselības ministrs norādīja, ka kopumā šāda iecere atbilst idejai par nepamatoti veiktu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu.

Baltiņa arī piekrita apgalvojumam, ka daļa no veiktajiem izmeklējumiem ir nepamatoti, un norādīja, ka citās valstīs izmeklējumi lielākoties netiek veikti, ja nav attiecīgu indikāciju.

Belēvičs solīja, ka šādi pacienti nekādā veidā apdraudēti netiks. Tāpat šādi slimnīcas priekšlikumi ļautu izmeklējumus savlaicīgi saņemt tiem pacientiem, kuriem tiešām vēzis ir konstatēts. Piemēram, ja cilvēks vēlas veikt ikgadējo izmeklējumu, viņš to var darīt arī mēnesi vēlāk, tomēr cilvēkam, kuram nupat atklāts vēzis, izmeklējumi ir jāveic savlaicīgi.

Lai šādas izmaiņas ieviestu dzīvē, būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, pie kā Veselības ministrija (VM) tuvākajā laikā sākšot strādāt. Tāpat būšot nepieciešams izglītot gan ģimenes ārstus, gan arī pacientus.

Slimnīcas, Nacionālā veselības dienesta (NVD) un VM pārstāvji šodien arī apsprieda finansējuma nepieciešamību rindu jautājuma risināšanai. Konkrētas summas gan pagaidām neviens nenosauca.

Belēvičs arī atzīmēja, ka pēc jaunās valdības apstiprināšanas rindu mazināšanai pieprasīs papildu līdzekļus, tomēr tas notiks vien tad, kad būs zināms konkrēts nepieciešamo līdzekļu apjoms. Viņš arī pastāstīja, ka par šo jautājumu jau ir runājis ar topošās valdības vadītāju Māri Kučinski (ZZS).

Jau ziņots, ka Austrumu slimnīca 1.februārī ziņoja, ka tajā dažu stundu laikā uz atsevišķiem izmeklējumiem aizpildītas visas valsts kvotu vietas. Savukārt Belēvičs jau iepriekš ir izteicies, ka pēc Kučinska valdības apstiprināšanas prasīs papildu līdzekļus rindu uz izmeklējumiem samazināšanai.