Slimnīcas izkrīt no kartes
Pasaules bankas eksperti Latvijai piedāvā izvēlēties vienu no diviem modeļiem, kā reformēt slimnīcu tīklu.
Viens no faktoriem ir reģionālās slimnīcas pieejamība stundas brauciena attālumā. Pasaules bankas (PB) izveidotajā kartē visu reģionu iedzīvotājiem vienas stundas attālumā ir reģionālā slimnīca, vienīgais izņēmums ir Alūksne, no kuras ne uz vienu reģionālo slimnīcu stundas laikā nenokļūt. Eksperti iesaka uzlabot transporta sakarus un vest pacientus uz Rēzekni. PB divos scenārijos iesaka reformēt slimnīcas, dažas no tām pārveidojot par dienas centriem.
PB savā pētījumā piedāvā divus dažādus scenārijus slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem. Vienā no tiem ir četri līmeņi, bet otrā - faktiski pieci līmeņi, no kuriem viens ir dienas centri (ironiski Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs tos nosauca par «jogas centriem»). Abos scenārijos vairākām slimnīcām savs darbs būtu jāmaina jeb faktiski jāslēdz uzņemšanas nodaļas, un tajās diennakts pacientu pieņemšana vairs nenotiktu. Tas vislielākajā mērā attiecas uz lokālajām slimnīcā. Reģionālās slimnīcas savu statusu saglabā abos scenārijos.
Nonākšana kādā no ārstniecības iestādēm ir svarīgs PB piedāvājuma stūrakmens. PB norāda, ka ikvienam pacientam mazāk nekā 30 minūtēs būtu jānonāk kādā no pašvaldību jeb vietējiem dienas centriem jeb dienas slimnīcām, tāpat pusstundā vajadzētu nonākt lokālajā slimnīcā, bet reģionālajā slimnīcā (te gan ir atšķirības pa līmeņiem atkarībā no scenārija) - 60 līdz 90 minūšu laikā. Klīniskajai universitātes slimnīcai jeb «ekselences centram» jābūt pieejamam trīs stundu attālumā (to gan Latvijā nekādi nevar mainīt, jo mums ir tikai trīs universitātes slimnīcas, un jaunu neviens, visticamāk, negrasās veidot).
Kartē, ko pirmdien rādīja PB eksperti, visu reģionu iedzīvotāji «ir aptverti», izņemot Alūksnes pilsētu un novadu, bet tieši Alūksnes slimnīca ir viena no tām, par kuras saglabāšanu kā neatliekamās palīdzības slimnīcu visvairāk diskutēts. PB ieteikumos redzams, ka Alūksnes nākotne ir pašvaldības dienas slimnīca, tātad bez uzņemšanas. Zināmā mērā te pētījuma autori nonāk pretrunās, jo nav nevienas reģionālās slimnīcas, ko alūksnieši varētu sasniegt stundas braucienā. Eksperti raugās Rēzeknes slimnīcas virzienā un iesaka uzlabot satiksmi starp šīm pilsētām, uzsverot, ka ieguldījumi satiksmes infrastruktūrā būšot lētāki nekā neatliekamās slimnīcas finansējums Alūksnē. Vai Latvija īstenos šo ieteikumu, tas jāizlemj Veselības ministrijai.
Interesanti, ka, diskutējot par šo attālumu jautājumu, PB pētījuma apspriešanā parādījās jeb «atjaunojās» ideja par medikopteriem Latvijā, kuri varētu pacientus nepieciešamības gadījumā pārvest no mazpilsētas uz reģionālo slimnīcu (jau tagad pastāv prakse, ka no reģionālajām slimnīcām pacientus kritiskā situācijā ar armijas helikopteru ved uz Rīgu). Vai alūksniešiem var apsolīt šādus medikopterus?
Daudzi Latvijas slimnīcu vadītāji, arī ārsti kritizē PB par datiem un kļūdām, kuras pieļautas pētījumā, piemēram, uzskaitot medicīnā strādājošos ārstus, tāpat neesot ņemts vērā, kādus veselības pakalpojumus sniedz privātās iestādes, kuras arī saņem valsts budžeta naudu saskaņā ar līgumiem. Veselības ministre Anda Čakša, kura pagaidām konkrēti nemin, kāda varētu būt nākotnes slimnīcu karte Latvijā, norāda, ka būtiski ir runāt par pakalpojumu apmaksas izmaiņām - apmaksā ņemt vērā ne tikai pacientu skaitu un viņam veiktās manipulācijas, bet kvalitātes rādītājus. «Jārunā par to, cik kvalitatīva var būt pacientu aprūpe visās slimnīcās, kas ir «pie manām mājām». Vai kvalitatīva veselības aprūpe var būt, ja šajā slimnīcā ir tikai 20 pacientu gadā ar šo slimību un ārstiem nav pieredzes? Es jautāju lokālajām slimnīcām - vai jums ir plāns, ko darīt ar faktiem, kas konstatēti, piemēram, ka lokālajās slimnīcās ir augstāks slimnīcu infekciju risks, augstāka mirstība pēc vienkāršākām operācijām, augstāka mirstība ar infarktu. Parasti tad slimnīcu pārstāvji apmulst,» skarbi situāciju vērtēja ministre. Jācer, ka plāns būs pašai ministrijai, un nevis tāds, kas tikai ietaupīs naudu, bet dos labumu pacientiem, piemēram, tajā pašā Alūksnē.
Kardiologs Andrejs Ērglis aicināja atcerēties, ka no tā, «vai pārprofilējam vienu slimnīcu vai nē, vairāk naudas nebūs». Ja veselības aprūpes valsts budžeta finansējums ir mazāks par 75 procentiem no visiem izdevumiem, nekādas reformas nepalīdzēs.
***
Slimnīcu sadalījums pēc līmeņiem
Pasaules Bankas scenārijs nr. 2
3. līmenis
Reģionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas (iekļauj 1. un 2. līmeņa palīdzību, kā arī specializētu palīdzību, piemēram, endokrinoloģijā, kardioloģijā, neiroķirurģijā u.c.)
Daugavpils reģionālā slimnīca
Liepājas reģionālā slimnīca
Rēzeknes slimnīca
Jēkabpils reģionālā slimnīca
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca
Vidzemes reģionālā slimnīca
2. līmenis
Lokālās slimnīcas
(sniedz 1. līmeņa palīdzību, kā arī palīdzību kardioloģijas, uroloģijas, neiroloģijas, infekciju slimību pacientiem)
Madonas slimnīca
Jelgavas slimnīca
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība
Rīgas 1. slimnīca
Jūrmalas slimnīca
1. līmenis
Sniedz vispārēju medicīnisku palīdzību, arī neatliekamās situācijās
Ogres slimnīca
Kuldīgas slimnīca
Siguldas slimnīca
Saldus medicīnas centrs
Rīgas 2. slimnīca
Talsu medicīnas centrs
Dienas veselības centri
Pacientiem tiek sniegta palīdzība, kas neprasa hospitalizēšanu slimnīcā
Cēsu slimnīca
Dobeles slimnīca
Tukuma slimnīca
Alūksnes slimnīca
Aizkraukles slimnīca
Bauskas slimnīca
Līvānu medicīnas centrs
Ludzas medicīnas centrs
Krāslavas slimnīca
Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca
Preiļu slimnīca
Limbažu slimnīca
Priekules slimnīca
4. Līmenis
Specializētas slimnīcas (traumu gadījumos, dzemdības) un universitātes klīnikas (ekselences centri)
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca
Rīgas Austrumu slimnīca
P. Stradiņa slimnīca
Rīgas Dzemdību nams
Bērnu slimnīca
Pasaules bankas ekspertu izveidotajā kartē visu reģionu iedzīvotājiem vienas stundas attālumā ir reģionālā slimnīca, vienīgais izņēmums ir Alūksne, no kuras ne uz vienu reģionālo slimnīcu stundas laikā nenokļūt. Eksperti iesaka uzlabot transporta sakarus un vest pacientus uz Rēzekni