VM: Slimnīcu tīkla blīvums apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu

Slimnīcu tīkls Latvijā patlaban ir salīdzinoši blīvs, kas ierobežota finansējuma apstākļos vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.

Viņš norādīja, ka patlaban noris darbs pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla izvērtējuma un nav pieņemti lēmumi par kādas ārstniecības iestādes turpmāko darbību. Darbs ir tikai sākuma posmā, jo ir sākta apjomīga slimnīcu datu analīze, kas turpināsies līdz pat nākamā gada vidum, savukārt izmaiņas būs iespējamas ne ātrāk kā 2019.gadā.

Šneiders atgādināja, ka VM mērķis ir precīzi definēt, kāds pakalpojumu klāsts katrā no ārstniecības iestāžu līmeņiem no valsts puses tiks apmaksāts un kāds pakalpojumu klāsts attiecīga līmeņa iestādei ir jānodrošina.

Pasaules pieredze liecina, ka ārstniecības jomā īpaša loma ir pakalpojuma drošībai, jo tas vistiešākajā veidā skar cilvēka veselību un dzīvību. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums ietver gan ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan iestādes tehnisko aprīkojumu un citus nosacījumus, skaidroja Šneiders.

Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, esot jāņem vērā arī ekonomiskā pamatotība, tostarp pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām, norāda VM.

Savukārt veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka, domājot piecu, desmit un vairāk gadu griezumā, neizbēgami ārstniecības iestāžu tīklā būs izmaiņas - būs ārstniecības iestādes, kurām nāksies mainīties un būs jāattīsta tas virziens, pēc kura ir nepieciešamība, raugoties ģeogrāfiskajā izvietojumā. "Mēs nevarēsim turpināt piešķirt finansējumu, balstoties uz vēsturisku ieradumu, neskatoties uz to, vai iestādē ir nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai," sacīja ministre.

VM norāda, ka reformu gaitā ir jāpārskata pakalpojumu izvietojums Latvijā, balstoties uz nepieciešamību, iedzīvotāju blīvumu, speciālistu esamību un atbilstību kvalitātes kritērijiem.

Arī starptautiskie eksperti ir apstiprinājuši Nacionālā veselības dienesta un VM statistikas datos redzamo - slimnīcu tīkls Latvijā šobrīd ir salīdzinoši blīvs, kas ierobežota finansējuma apstākļos vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, sacīja Šneiders.

"Pārmaiņas būs, par to šaubīties nevajadzētu nevienam, tāpat kā es nešaubos, ka jebkuras izmaiņas vienmēr saskaries ar pretestību, ar to ir jārēķinās. (..) Taču es aicināšu visus pie sarunu galda, un tikai kopā, objektīvi izvērtējot datus, mēs pieņemsim lēmumu," sacīja ministre.

Jau ziņots, ka šodien apmēram 180 Alūksnes novada iedzīvotāji un viņu atbalstītāji bija pulcējušies piketā pie Saeimas, iestājoties par alūksniešu tiesībām saņemt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi.

Protesta dalībnieki bija ieradušies ar orķestri, kas spēlēja mūzikas pavadījumu un dziesmas. Uz mītiņa dalībnieku plakātiem bija rakstīti aicinājumi "Neļaujiet mirt uz sliekšņa!", "Vai tiks paplašināta Alūksnes kapsēta?", "Neslēdziet durvis dzīvībai!" un citi.

Pasākumā piedalījās dažāda gadagājuma cilvēki. Pie piketa dalībniekiem aprunāties bija pienākuši atsevišķi deputāti.

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars, alūksnieši grib izteikt savu viedokli par to, kā viņi skatās uz iespējām turpmāk saņemt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi. "Dzīves realitāte ir diezgan skarba - mums šobrīd pietrūkst četru ģimenes ārstu, kas varētu strādāt Alūksnes novadā. Līdz ar to, ja šo slimnīcu pārveido par dienas stacionāru, mēs būtībā paliekam bez aprūpes iespējām, ja tas ir nepieciešams ārpus darba laika," skaidroja Invalīdu biedrības vadītājs.

LETA jau ziņoja par Alūksnes slimnīcas satraukumu saistībā ar Veselības ministrijas (VM) plānotajām reformām slimnīcu tīklā, kas varētu samazināt Alūksnes slimnīcas līmeni un sniegto pakalpojumu apjomu.

VM plānos ir slimnīcas Latvijā iedalīt piecos līmeņos atkarībā no speciālistu skaita, sniegtajiem pakalpojumiem, aprīkojuma un citiem kritērijiem. Katrā nākamajā līmenī ir iekļauti iepriekšējā līmeņa elementi.

VM sola, ka jebkura veida reformas slimnīcu tīklā Latvijā spēkā varētu stāties, ātrākais, 2019.gadā.

Vakar veselības ministre viesojās Alūksnē, kur tikās ar pašvaldību un slimnīcas pārstāvjiem. Pēc tikšanās VM aģentūrai LETA norādīja, ka ministrijai ir bažas, ka Alūksnes slimnīcā cilvēki nepamatoti bieži tiek stacionēti.

Ministrei ar Alūksnes pašvaldību bijusi konstruktīva saruna, un abas puses vienojušās, ka slimnīca sagatavos skaidrojumu par problemātiku, kas identificēta gan Pasaules Bankas, gan ministrijas analizētajos datos.