Slimnīcās piedāvā konkrētu apbedīšanas firmu pakalpojumus, izmantojot piederīgo emocijas

Ekonomikas ministrija (EM) veic aptauju pašvaldībās par apbedīšanas pakalpojumiem, lai risinātu jautājumu par slimnīcu personāla vienlaicīgu nodarbinātību pie apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem.

EM aģentūrai LETA stāstīja, ka 2015.gadā Konkurences padomes (KP) publicētajā tirgus uzraudzības ziņojumā tika secināts, ka apbedīšanas pakalpojumu tirgū pastāv vairākas problēmas, tostarp apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju privileģētais statuss, sniedzot pakalpojumus slimnīcu teritorijās un morgos, slimnīcu telpu noma bez publisku izsoļu organizēšanas. Tāpat identificētas patērētāju sūdzības par ārstniecības iestāžu personāla vienlaicīgu nodarbinātību pie apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā tiek piedāvāti attiecīgā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi, negodprātīgi izmantojot piederīgo emocionālo stāvokli.

EM piebilda, ka iepriekšminētais neatbilst godīgas komercdarbības principiem un ētikas normām.

KP ziņojums šajā jautājumā nekoncentrējas uz situāciju atsevišķās pašvaldībās, bet vispārīgi apzina slimnīcas, kuru teritorijās un morgos atrodas apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji. Ministrijā piebilda, ka ne katrā pašvaldībā ir slimnīcas.

"Tā kā valsts pārvaldei primāri ir jādarbojas sabiedrības interesēs, aptauja sniegs priekšstatu par iedzīvotāju viedokli un pieredzi saistībā ar apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību slimnīcu teritorijās. Iegūtā informācija tiks izmantota sarunās ar Veselības ministriju un slimnīcām, lai diskutētu par apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību slimnīcu teritorijās un iespējamiem risinājumiem godīgas komercdarbības nodrošināšanai, kā arī iespēju ieviest ētikas kodeksu slimnīcu darbiniekiem. Piemēram, Lietuvā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji nedrīkst darboties ārstniecības iestāžu teritorijās," uzsvēra EM.

Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbība slimnīcu teritorijās ir tikai viens no pašlaik skatāmajiem jautājumiem. 2015.gada un 2016.gada septembrī EM organizēja sanāksmes ar valsts pārvaldes iestādēm un apbedīšanas nozares pārstāvjiem, pārrunājot aktuālās problēmas, un vienojās par veicamajiem uzdevumiem. Piemēram, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, 2015.gada 1.oktobrī tika apstiprinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā komersantiem, kurās ietvertas norādes arī par korektām apbedīšanas pakalpojumu cenām.

2016.gadā PTAC uzraudzības pasākumos pārbaudīta apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju prakse attiecībā uz pakalpojumu cenrāža piedāvāšanu un veiktas pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās.

Nolūkā veicināt iedzīvotāju informētību 2016.gada 14.septembrī portālā "www.latvija.lv" tika publicēts informatīvais materiāls "Soli pa solim" par mirušu cilvēku apbedīšanu Latvijā, kas vienkopus sniedz informāciju par rīcību tuvinieka nāves gadījumā, sākot no miršanas fakta apliecināšanas un paziņošanas līdz apbedīšanas pabalstu saņemšanai un mirušā apglabāšanai. Materiāls tapis valsts pārvaldes iestāžu, ārstniecības iestāžu, apbedīšanas nozares asociāciju un uzņēmumu sadarbībā.

EM arī informēja, ka, ņemot vērā KP ziņojumā konstatēto monopolstāvokli Rīgas krematorijas ēkas telpu iznomāšanā, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments pašlaik izstrādā nolikumu publiskam konkursam par tiesībām iznomāt Rīgas krematorijas telpas un krāsnis.

LETA jau ziņoja, ka KP kā īpašu apbedīšanas pakalpojumu nozares problēmu saskata jautājumu par kremācijas pakalpojumu monopolstāvokli.

KP secinājusi, ka Rīgas krematorijas ēka un zeme jau teju 20 gadus ir vienas personas pārziņā. Kā novērojusi KP, visu šo gadu laikā juridiski krematoriju pārvaldījuši dažādi uzņēmumi, taču, kā liecina KP informācija, šie uzņēmumi ir saistīti ar vieniem un tiem pašiem vienas ģimenes locekļiem.

"Lai iegūtu tiesības sniegt kremācijas pakalpojumus, nepieciešama licence no Rīgas domes, kuras vadījumā atrodas krematorija. Tajā pašā laikā, lai iegūtu licenci, nepieciešams līgums ar Rīgas domi par krematorijas nomu, faktiski izslēdzot iespēju konkurentiem ienākt tirgū," iepriekš atzina KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Tādējādi Rīgas dome nerīkos krematorijas telpu un zemes nomas tiesību publisku izsoli ar nosacījumu, ka tajā var piedalīties uzņēmumi arī bez minētās licences. "Līdz ar to kremācijas pakalpojumu sniegšanā konkurences nebūs arī turpmāk," bažījās Ābrama.

Viņa informēja, ka, piemēram, Igaunijā ir četras krematorijas, bet Polijā - 40, kamēr Latvijā tikai viena. Lai kaut ko mainītu šajā jomā, ir jāiesaistās vairākām pusēm - gan valsts, gan pašvaldību pārstāvjiem, kuri varētu strādāt pie pašreizējā regulējuma izmaiņām, atzina KP priekšniece.