Pasaules Bankas piedāvātajā slimnīcu kartējumā visvairāk bažas ir par lokālajām slimnīcām, piemēram, Dobelē, Cēsīs un Tukumā, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova.
Viņa skaidroja, ka šajās slimnīcās jau patlaban ir gan kapacitāte, gan ārstu resursi, turklāt šīs iestādes sniedz palīdzību 24 stundu režīmā katru gadu 5000-7000 iedzīvotāju. Šīs slimnīcas pēc Pasaules Bankas kartējuma paredzēts pārveidot par dienas aprūpes centriem, ko biedrība neatbalsta.
Pēc Širovas paustā, lokālajās slimnīcās cilvēkiem uzņemšanas nodaļā nav divas vai vairāk stundas jāstāv rindā, kā tas bieži ir Rīgas slimnīcās, tāpēc biedrība lūdza arī Pasaules Bankai vērtēt iespēju Bauskas slimnīcai, kurai 2009.gadā tika atņemts neatliekamās palīdzības slimnīcas statuss, šo statusu atgriezt, ņemot vērā, ka šajā apkārtnē dzīvo 10 000 cilvēku.
Širova sacīja, ka Eiropas praksē pamata vajadzības iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tuvāk dzīves vietai, bet sarežģītāki pakalpojumi tiek koncentrēti atsevišķās vietās un pret to Slimnīcu biedrība nekad nav iebildusi. Tomēr jāņem vērā, ka ne visiem reģioniem Rīga ir tuvākais centrs, līdz ar to konkrēti, sarežģītāki pakalpojumi ir jākoncentrē arī reģionos.
Latvijas slimnīcu biedrība iestājas par slimnīcu stiprināšanu, jo tas ir veselības aprūpes posms, kas glābj pacientu dzīvības, veic ārstēšanu, kad ģimenes ārsts un speciālisti ambulatori to paveikt nevar, piebilda biedrības vadītāja vietniece.
Biedrība uzskata, ka lokālo slimnīcu pārklājumam valstī jāsaglabājas tādam, kāds tas ir patlaban, pretējā gadījumā pieņemtie lēmumi var radīt neatgriezeniskas sekas nākotnē.