Slimnīcas dalīs četros līmeņos; veidos ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili.

Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi.

Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošinās augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai.

VM reformu rezultātā plānotais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju piedāvājums paredz tādu gultu skaitu katrā profilā, kas nodrošina prognozēto pieprasījumu pēc aprūpes, turklāt, restrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu, tiks nodrošināts, ka pakalpojumi tiek sniegti atbilstošajā vietā un laikā, teikts ziņojumā.

Vienlaikus, lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūras resursus, finanšu resursus, medicīnas aprīkojumu un novērstu funkciju dublēšanos, reforma paredz vērtēt iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņu slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās ceturtā un trešā līmeņa slimnīcas veidos vienotu sadarbības modeli ar pirmā un otrā līmeņa slimnīcām, kā arī Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.

VM rekomendē vairākas iespējamās slimnīcu sadarbības teritorijas, piemēram, Rīgā un Pierīgā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca veidotu sadarbību ar Ogres slimnīcu, Saulkrastu slimnīcu un Siguldas slimnīcu, bet Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar Jūrmalas slimnīcu, Tukuma slimnīcu un Rīgas 2.slimnīcu. VM rekomendējusi veidot arī Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbības teritorija ar Krāslavas slimnīcu un Preiļu slimnīcu, Ziemeļkurzemes slimnīcas sadarbības teritoriju ar Talsu slimnīcas filiāli un Kuldīgas slimnīcu, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas sadarbības teritoriju ar Kuldīgas slimnīcu (pakalpojuma sniegšanas vieta Aizputes pilsēta), Priekules slimnīcu un Saldus medicīnas centru. Piedāvātas vēl četras citas šādas sadarbības teritorijas.

VM norāda, ka atbilstoši rekomendētajai sadarbības teritoriju attīstībai, pakāpeniski veicama arī sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu ar monoprofila slimnīcu - valsts kapitālsabiedrību apvienošana vai valsts kapitāla ieguldīšana sistēmiski svarīgajās ārstniecības iestādēs, tādējādi nodrošinot valsts līdzdalību sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu pārvaldībā.

Patlaban ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, šodien preses konferencē teica Čakša.

Viņa norādīja, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.

Čakša norādīja, ka reforma paredz arī veidot ģimenes ārstu kopprakses, kuru veidošanā jau tagad iniciatīvu izrādījušas tādas pilsētas kā Sigulda, Daugavpils, Jēkabpils, Madona un Kuldīga. Ministrijas ziņojumā teikts, ka šādas kopprakses veidojamas, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību darbdienu vakaros un brīvdienās, efektīvu ģimenes ārsta aizvietošanu, telefonkonsultācijas, kā arī daļēji pārņemtu dežūrārstu funkcijas.

Vienlaikus ministre norādīja, ka diskusijas par reformām veselības aprūpē nebija vieglas, taču visiem esot izpratne, ka jāmaina ne tikai struktūra, bet arī domāšana.

Taujāta, vai veselības aprūpes sistēmas reformai ir arī politisks atbalsts, viņa norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Finanšu ministriju, lai risinātu samilzušās veselības aprūpes finansējuma problēmas. Tiek runāts arī par ārstniecības personu algu pieaugumu jau nākamgad.