Slimnīcām, kuras noslēgušas līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums mēnesi pirms kādām izmaiņām savā darbā par to informēt Nacionālo veselības dienestu.
Daugavpils reģionālās slimnīcas paziņojums par plānveida operāciju pārtraukšanu līdz septembrim satraucis sabiedrību, jo Daugavpils slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latgales reģionā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem Latgalē valsts apmaksātus pakalpojumus bez Daugavpils reģionālās slimnīcas sniedz Rēzeknes slimnīca, Preiļu slimnīca un Krāslavas slimnīca. Vēl reģionālā slimnīca ir arī Jēkabpilī, kas gan oficiāli skaitās Zemgales reģionā. Tikai divas no slimnīcām Latgalē ir ceturtā līmeņa slimnīcas - Daugavpilī un Rēzeknē. Šis slimnīcas līmenis ir nākamais pēc augstākā - universitāšu klīniku jeb piektā līmeņa. No tā faktiski izriet, ka gadījumā, ja Daugavpils reģionālā slimnīca pārtrauc plānveida operācijas, veikt šādas operācijas citviet reģionā varētu būt apgrūtinoši. Neatkarīgā rakstīja - Veselības ministrija ir «saņēmusi signālus», ka atsevišķās slimnīcās ir grūtības speciālistu trūkuma dēļ nodrošināt to veselības aprūpi, ko nosaka līgums ar valsti. Slimnīcu darbību ministrija plānojusi izvērtēt rudenī. «Sarunas ar slimnīcām varētu būt rudenī, kad mēs noteikti vērtēsim un prasīsim, vai slimnīcas spēj nodrošināt tām uzticētos veselības aprūpes pakalpojumus,» Neatkarīgajai iepriekš atzina ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Nacionālais veselības dienests gan uzsver, ka Daugavpils reģionālās slimnīcas darbība nav pārtraukta un, neskatoties uz radušos īslaicīgo anesteziologu, reanimatologu trūkumu, slimnīcā tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana uzņemšanas nodaļā, kā arī tiek veiktas prioritārās operācijas - neatliekamajos un akūtajos gadījumos, primāri diagnosticētu onkoloģisko slimību gadījumos, kā arī endoprotezēšanas operācijas. Atsevišķas plānveida operācijas slimnīcā ir atliktas, izvērtējot pacientu veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas operācijas veikšanai, līdz tiks atrisināts cilvēkresursu jautājums. Līdzīgi kā Veselības ministrija, arī Nacionālais veselības dienests norāda, ka par slimnīcas darba organizāciju atbildīga ir slimnīcas vadība, tai skaitā par speciālistu nodrošinājumu, viņu noslodzi, pakalpojumu pieejamību, un tas attiecas arī uz personāla atvaļinājumu un prombūtnes laiku.
Slēdzot līgumu ar slimnīcu, dienests nosaka tai plānoto pakalpojumu apjomu un attiecīgi finansējuma apjomu gadam, stāsta speciāliste Agnese Jasenoviča, un slimnīca pati plāno veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu pa periodiem, ņemot vērā to sezonalitāti un nepieciešamību nodrošināt pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību gada laikā noteiktā apjoma ietvaros. Nacionālajam veselības dienestam līdz ar to arī būtu jāuzrauga, vai slimnīcas spēj izpildīt līguma nosacījumus. A. Jasenoviča saka: ārstniecības iestādei ir pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt dienestu nespēju veikt līgumā paredzētos pakalpojumus vai daļu no tiem, izņemot tādus gadījumus, kurus ārstniecības iestāde nevarēja iepriekš paredzēt un novērst, piemēram, tehniskas problēmas. «Kopumā šādas situācijas izslēgt nevar, taču tās pieļaujamas tikai kā īstermiņa risinājums izņēmuma gadījumā,» atzīst A. Jasenoviča. Šādos gadījumos ārstniecības iestādei par izveidojušos situāciju nekavējoties jāinformē dienests un pacienti. Dienests arī uzraugot noslēgto līgumu izpildi un pakalpojumu pieejamību pacientiem, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas plānotajā pakalpojumu apjomā slimnīcām - attiecīgi to palielinot vai samazinot. Noteikumi paredz nepieciešamo speciālistu skaitu uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai, un viena no šā gada prioritātēm ir izvērtēt stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļu darba organizāciju, tajā skaitā ārstniecības personu nodrošinājumu uzņemšanas nodaļās. Pārbaude Daugavpils reģionālajā slimnīcā vēl nav noritējusi, taču tā ieplānota gada otrajā pusē.
Slimnīcas Latgales reģionā un to sadalījums pa aprūpes līmeņiem
4. līmenis
24 stundas diennaktī - internists, ķirurgs, anesteziologs/reanimatologs, ginekologs, pediatrs, traumatologs, neirologs. Var būt pieejami vairāki speciālisti.
Daugavpils reģionālā slimnīca
Rēzeknes slimnīca
Jēkabpils reģionālā slimnīca (oficiāli iekļauta Zemgales reģionā)
2. līmenis
24 stundas diennaktī - vismaz 3 speciālisti: ķirurgs un internists, kā arī anesteziologs/reanimatologs, ginekologs vai pediatrs
Preiļu slimnīca
Krāslavas slimnīca
1. līmenis
24 stundas diennaktī slimnīcā jābūt pieejamam internistam
Ludzas medicīnas centrs
Līvānu slimnīca