Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.
Slimnīcām, kuras noslēgušas līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums mēnesi pirms kādām izmaiņām savā darbā par to informēt Nacionālo veselības dienestu.
Aptuveni puse jauno medicīnas speciālistu dodas strādāt uz ārvalstīm, tāpēc, risinot ārstu trūkuma problēmu, galvenokārt būtu jākoncentrējas uz rezidentu noturēšanu Latvijā, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.
Slimnīcas Latvijā netiks slēgtas, lai gan turpmāk slimnīcām valsts ļaus sniegt tos pakalpojumus, kurus tās var nodrošināt pietiekamā kvalitātē, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Kamēr valsts nesegs veselības aprūpes pakalpojumu reālās izmaksas, Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - nestrādās ar peļņu, šādu viedokli pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministrijai ir zināmas tās slimnīcas, kurām pašlaik ir grūtības ievērot visus nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā pacientiem atbilstoši slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pagaidām gan ne Veselības ministrija, ne premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas ar rezolūciju uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei sagatavot pārskatu par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, konkrētu slimnīcu nosaukumus neatklāj.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.
Lielākās Latvijas slimnīcas būtu jāuzrauga profesionālām padomēm, jo tikai tā būtu iespējams nodrošināt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, – arī tādu lēmumu, kas skar ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un veselības aprūpes nozares finansējumu kopumā.
Gada laikā desmitiem tūkstošu pacientu Latvijā neierodas pie ārsta, neatceļot iepriekš pieteiktu vizīti – šādu informāciju paziņojušas vairākas stacionārās veselības aprūpes iestādes. Pacienti neierodas uz konsultāciju vai izmeklējumu arī tajos gadījumos, kad viņi telefoniski ārstniecības iestādei apliecinājuši savu ierašanos un tā rēķinās - pacients būs.
Pacientu parāds Latvijas lielākajai slimnīcai sasniedzis 4,76 miljonus eiro. Pagājušajā gadā pacienti par saņemtajiem pakalpojumiem Rīgas Austrumu slimnīcai ir palikuši parādā 418 660 eiro, bet 2017. gadā – 425 000 eiro.
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) 7.decembrī aicinājusi Saeimas politisko spēku frakciju vadītājus uz tikšanos, lai informētu par iespējamo ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē no nākamā gada 1.janvāra, kad likuma grozījumi paredz ieviest būtiskus mediķu virsstundu darba ierobežojumus, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Nepalielinot mediķu atalgojumu un nemainot likumā noteiktos mediķu darba ierobežojumus, nākamajā gadā Latvijas lielākajās slimnīcās var rasties problēmas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ja medicīnas darbiniekus drīkstēs nodarbināt mazāku stundu skaitu vienā darba vietā, nekā tas ir šogad, kurš sniegs palīdzību pacientiem divdesmit četras stundas diennaktī?
Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā "normālo pagarināto darba laiku" un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.
Pacientu parādi slimnīcām ar katru gadu pieaug, un šobrīd par ārstēšanos slimnīcā nav norēķinājušies apmēram 10% pacientu. Ir arī tādi parādi, kas krājas gadiem, piemēram, Rīgā kāds parādnieks slimnīcā nonācis 90 reizes, un katru reizi ir saņēmis palīdzību, jo to atteikt mediķi nedrīkst, svētdien vēsta raidījums „LNT Ziņas sešos".