Kamēr valsts nesegs veselības aprūpes pakalpojumu reālās izmaksas, Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - nestrādās ar peļņu, šādu viedokli pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministrijai ir zināmas tās slimnīcas, kurām pašlaik ir grūtības ievērot visus nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā pacientiem atbilstoši slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pagaidām gan ne Veselības ministrija, ne premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas ar rezolūciju uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei sagatavot pārskatu par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, konkrētu slimnīcu nosaukumus neatklāj.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.
Lielākās Latvijas slimnīcas būtu jāuzrauga profesionālām padomēm, jo tikai tā būtu iespējams nodrošināt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, – arī tādu lēmumu, kas skar ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un veselības aprūpes nozares finansējumu kopumā.
Gada laikā desmitiem tūkstošu pacientu Latvijā neierodas pie ārsta, neatceļot iepriekš pieteiktu vizīti – šādu informāciju paziņojušas vairākas stacionārās veselības aprūpes iestādes. Pacienti neierodas uz konsultāciju vai izmeklējumu arī tajos gadījumos, kad viņi telefoniski ārstniecības iestādei apliecinājuši savu ierašanos un tā rēķinās - pacients būs.
Pacientu parāds Latvijas lielākajai slimnīcai sasniedzis 4,76 miljonus eiro. Pagājušajā gadā pacienti par saņemtajiem pakalpojumiem Rīgas Austrumu slimnīcai ir palikuši parādā 418 660 eiro, bet 2017. gadā – 425 000 eiro.
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) 7.decembrī aicinājusi Saeimas politisko spēku frakciju vadītājus uz tikšanos, lai informētu par iespējamo ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē no nākamā gada 1.janvāra, kad likuma grozījumi paredz ieviest būtiskus mediķu virsstundu darba ierobežojumus, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Nepalielinot mediķu atalgojumu un nemainot likumā noteiktos mediķu darba ierobežojumus, nākamajā gadā Latvijas lielākajās slimnīcās var rasties problēmas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ja medicīnas darbiniekus drīkstēs nodarbināt mazāku stundu skaitu vienā darba vietā, nekā tas ir šogad, kurš sniegs palīdzību pacientiem divdesmit četras stundas diennaktī?
Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā "normālo pagarināto darba laiku" un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.
Pacientu parādi slimnīcām ar katru gadu pieaug, un šobrīd par ārstēšanos slimnīcā nav norēķinājušies apmēram 10% pacientu. Ir arī tādi parādi, kas krājas gadiem, piemēram, Rīgā kāds parādnieks slimnīcā nonācis 90 reizes, un katru reizi ir saņēmis palīdzību, jo to atteikt mediķi nedrīkst, svētdien vēsta raidījums „LNT Ziņas sešos".
Slimnīcas vienreiz lietojamos medicīnas instrumentus lieto vairākkārt – sterilizē tos vai nodod uzņēmumiem, kuri veic šo instrumentu sterilizāciju vai kombinē tos ar izlietoto priekšmetu detaļām, veidojot jaunus komplektus. Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes aicina parakstīt iniciatīvu, lai šādu praksi aizliegtu.
Tuvāko pāris gadu laikā Veselības ministrija ar jauna veida burkānu plānojusi reģioniem piesaistīt vairāk nekā 1400 mediķu. Burkāns ir atbalsts naudā ārstam, māsa un vecmātei par darbu ārpus Rīgas, ieskaitot piemaksas par ģimenes locekļiem. Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, un kopumā tā budžets ir desmit miljoni eiro līdz 2023. gadam.
Veselības ministrija (VM) vēlas no slimnīcām saņemt informāciju, cik mediķu pašlaik strādā virsstundas un vai slimnīcām ir iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, no nākamā gada 1. janvāra slimnīcām būs nepieciešams papildu finansējums, jo pilnībā būs jāapmaksā virsstundu darbs mediķiem. VM pašlaik min aptuvenus skaitļus, cik eiro būs nepieciešams, taču tie noteikti ir vairāki miljoni.
Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Katrā slimnīcā situācija ar medicīnas iekārtām ir citāda, tomēr kopumā valsts un pašvaldību sektorā iekārtas ir stipri novecojušas, sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Valsts augstākās amatpersonas saņēmušas drosmi runāt par Latvijas lielāko slimnīcu slēgšanu atbilstoši Eiropas Savienības pamudinājumiem un pamācībām, par ko Neatkarīgā rakstīja pirms pusotra gada.